Print Friendly

Il provvedimento è disponibile nelle seguenti lingue:

APSTIPRINĀTI

ar Kuldīgas novada Domes

26.08.2010. sēdes lēmumu

(prot. Nr. 14, p. 54 )

 

SAISTOŠIE NOTEIKUMI

2010 / 25

 

SAISTOŠIE NOTEIKUMI PAR KULDĪGAS NOVADA KAPSĒTU UZTURĒŠANU

Kuldīgā, Kuldīgas novadā

 

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta

pirmās daļas 2.punktu un 43.panta trešo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

 

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. Kapsēta -īpaša teritorija, kas saskaņā ar Kuldīgas novada domes lēmumu ierādīta mirušapbedīšanai;

1.2. Atvērtā kapsēta -kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

1.3. Daļēji slēgta kapsēta - kapsēta, kurā mirušos apbedī agrāk ierādītās ģimenes kapavietās;

1.4. Slēgta kapsēta - kapsēta, kurā mirušo apbedīšana vairs nenotiek;

1.5.Kapsētas īpnieks – Kuldīgas novada pvaldība, reliģiskās organizācijas vai citas personas, kas sev piederošajos zemesgabalos ierīkojušas kapsētas;

1.6.Kapavieta (ģimenes kapavieta) - noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo apbedīšanai un piemiņas vietas labiekārtošanai - kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu sastādīšanai, soliņa novietošanai, piemiņas plāksnes vai kapa pieminekļa uzstādīšanai;

1.7.Kapavietas nomnieks - fiziska vai juridiska persona, kura noslēgusi beztermiņa nomas līgumu ar kapu īpašnieku vai apsaimniekotāju kapavietas ( ģimenes kapavietas) izveidošanai un kopšanai;

1.8.Kapliča - ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas bēru ceremonijas organizēšanai un norisei;

1.9. Kapsētas apsaimniekotājs- fiziska vai juridiska persona, ar kuru kapsētas īpašnieks noslēdzis līgumu par kapsētas apsaimniekošanu.

1.10. Kapsētas pārzinis - amatpersona, kura apsaimniekotāja uzdevumā pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu.

1.11. Bezpiederīgo mirušais – mirušais, kuram nav piederīgo.

2. Šie noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā.

3. Jauno kapsētu veidošana un to platības tiek paredzētas Kuldīgas novada administratīvo teritoriju plānojumos. Plānojot jaunu kapsētu platību perspektīvā, jārēķinās ar 1,2 m2 uz vienu administratīvās teritorijas iedzīvotāju.

4. Pamatojoties uz Kuldīgas novada Domes lēmumu, pašvaldības kapsētas ierīkošanai tiek ierādīts pašvaldības īpašumā esošs zemesgabals dabas pamatnes teritorijā, kurš kā kapsēta tiek reģistrēts zemesgrāmatā.

5. Citu juridisku vai fizisku personu īpašumā esošas zemes pēc īpašnieku ierosinājuma var tikt izmantotas kapsētas ierīkošanai, ja par to ir pieņemts Kuldīgas novada Domes lēmums.

6. Zemes īpašnieks atbild par kapsētas apsaimniekošanu.

7. Kuldīgas novada pašvaldībai piederošu kapsētu vai tās daļu pēc atsevišķu reliģisko organizāciju vai konfesiju pieprasījuma vai citu juridisko personu pieprasījuma, vienojoties ar Kuldīgas novada pvaldību par kapsētas nodošanas kārtību, var nodot šo organizāciju apsaimniekošanā. Pirms tam jāveic teritorijas inventarizācija un jāsastāda apbedījumu vietu shēma. Mirušo reģistrācijas grāmatas un visi ar apbedīšanu saistītie dokumenti tiek nodoti saskaņā ar aktu. Pretendents uz apsaimniekošanu sedz visus izdevumus, kas saistīti ar kapsētas nodošanu.

8. Kuldīgas novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Būvniecības nodaļa pārrauga un kontrolē kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu visās Kuldīgas pilsētas kapsētās, bet pagastu teritorijās esošās kapsētas (izņemot dzimtas kapsētas) pārrauga un kontrolē pagastu pārvaldes norīkotas amatpersonas.

9. Strīdus gadījumus par kapakmeņu, pieminekļu, piemiņas plākšņu atbilstību kapsētu arhitektūrai un ainavai izskata Kuldīgas novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Būvniecības nodaļa.

10. Kuldīgas pilsētas kapsētu apsaimniekotājs ir pašvaldības SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi”, kura pārauga Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā esošās atsevišķās kapavietas, pasaules karos un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Latvijas karavīru un nacionālo partizānu, Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā apbedīto citu valstu karavīru brāļu kapus un karu upuru kapus, kā arī risina jautājumus par pārapbedīšanu šajās kapavietās.

11. Kuldīgas novadā ir atvērtās, daļēji slēgtās un slēgtās kapsētas. Kapsētas statusu nosaka vai maina Kuldīgas novada Dome, pēc saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

12. Kapsētu vai tās daļu var slēgt, pamatojoties uz Kuldīga novada Domes lēmumu. Ja kapsēta vai tās daļa tiek slēgta, apbedīšana attiecīgajā teritorijā vairs nenotiek. Ne vēlāk kā gadu pirms kapsētas slēgšanas Kuldīgas novada pašvaldība par to sniedz oficiālu informāciju presē.

13. Kapsētu vai tās daļu var likvidēt ar Kuldīgas novada Domes lēmumu tikai pēc 25 gadiem no pēdējās apbedīšanas šinī kapsētā vai tās daļā. Visi izdevumi, kas saistīti ar pārapbedīšanu, kapu pieminekļu un apmaļu pārvietošanu, jaunu kapavietu ierīkošanu citās kapsētās, tiek segti par kapsētas vai tās daļas likvidācijā ieinteresētās puses līdzekļiem.

14. Kuldīgas novada Dome nosaka slēgto (likvidēto) kapsētu turpmāko izmantošanas veidu (sabiedriskās lietošanas parki, skvēri, dārzi).

15. Kuldīgas novada pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo Kuldīgas novada iedzīvotāju apbedīšanai. Citu personu (radinieku) apbedīšana Kuldīgas novada pašvaldības jaunajās kapu vietās iespējama, ja kapavietas uzturētājs ir saņēmis kapsētas apsaimniekotāja un

īpašnieka saskaņojumu, bet jau izveidotajos (nomā esošajos) ģimenes kapos - bez saskaņojuma.

 

II. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

 

16. Kapsētu apmeklētājiem, kapavietu nomniekiem, strādniekiem, amatniekiem, kopējiem un citām personām, kuras atrodas kapsētā, jāizturas godbijīgi un klusi, jāievēro šie noteikumi, kā arī citi kapsētas īpašnieka, apsaimniekotāja vai kapsētas pārzina norādījumi.

17. Kapsētu apmeklētājiem kapsētās aizliegts :

17.1. ievest dzīvniekus;

17.2. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem. skrituļslidām, motocikliem u.tml.;

17.3. braukt ar automašīnām, izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapsētas īpašnieka vai pārziņa atļauja, ja tas nepieciešams pieminekļu un citu smagu priekšmetu novietošanai vai aizvešanai;

17.4. braukt ar automašīnu kapsētu teritorijā bēru ceremonijas laikā;

17.5. tirgoties;

17.6. atskaņot vai spēlēt skaļu mūziku, skaļi klaigāt;

17.7. sniegt apbedīšanas un kapavietu kopšanas komercpakalpojumus bez kapsētas

īpašnieka vai apsaimniekotāja atļaujas;

17.8. piegružot kapsētas teritoriju un dedzināt atkritumus;

17.9. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās bez novada ainavu arhitekta atļaujas;

17.10. ņemt smiltis un zemi neatļautās vietās;

17.11. postīt kapsētas aprīkojumu (sētas, solus, sūkņus, ēkas, pieminekļus, piemiņas plāksnes u.tml.) un stādījumus.

18. Bērni līdz 10 gadu vecumam drīkst apmeklēt kapsētas tikai pieaugušo pavadībā, kuri uzņemas atbildību par viņu uzvedību.

 

III. Kapsētas apsaimniekotāju pienākumi

 

19. Kapsētas apsaimniekotāju pienākums ir nodrošināt :

19.1. kapsētas saimniecības telpu, iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu;

19.2. kapsetas arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātajiem projektiem;

19.3. kapsētas sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

19.4. kapsētas sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

19.5. apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu kartotēka, kur jāizdara ieraksts par katru kapsētā notikušu apbedīšanu;

19.6. sanitāro normu un noteikumu ievērošanu;

19.7. kapsētas ierīkošanas plānu, kurā būtu apzīmēti zemesgabali (iecirkņi) apbedīšanai un to izmantošanas secība, gājēju celiņu izmēri, izvietojums un labiekārtojums, zaļo stādījumu izvietojums un veids, - funkcionālo (kapsētas funkcionēšanai nepieciešamo) ēku un iekārtu izvietojums (kapliča, sabiedriskā tualete, ūdensvads, iežogojums u.c);

19.8. kapsētas teritoriju ar nožogojumu;

19.9. kapsētas teritorijas apzaļumošanu (zaļo stādījumu īpatsvars ne mazāks par 20 % no kapsētas platības);

19.10. kapsētas paplašināšanu vai jaunas kapsētas ierīkošanu saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātajiem projektiem.

20. Apsaimniekotāja norīkots kapsētas pārzinis nodrošina:

20.1. kārtības uzturēšanu kapsētās, šo noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēanu;

20.2. kapavietas ierādīšanu, uzmērīšanu, nospraušanu dabā apbedījumu kartēšanai;

20.3. kapsētas un kapličas sakopšanu pēc bēru ceremonijas un kapsētas teritorijas ikdienas uzturēšanu;

20.4. kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas un nojaukšanas, transportlīdzekļu iebraukšanas kapsētā saskaņošanu.

21. Kapsētā sniegto maksas pakalpojumu apmēru nosaka tās īpašnieks.

 

IV. Kapavietas nomas un kopšanas noteikumi

 

22. Kapavietas nomnieks iegūst kapavietas nomas tiesības, noslēdzot kapavietas nomas līgumu ar kapsētas īpašnieku vai īpašnieka pilnvarotu apsaimniekotāju.

23. Kapavietas nomas līgumu var noslēgt, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

23.1. mianas apliecību vai miršanas izziņu;

23.2. pilnvarojumu par ģimenes vai dzimtas kapavietas nomas tiesību pārņemšanu;

23.3. kapavietas piešķiršanu apliecinošu ierakstu mirušo reģistrācijas grāmatā vai citu

šī fakta dokumentāru apstiprinājumu;

23.4. iesniegumu par ģimenes kapavietas izveidošanu. Maksimālais ģimenes kapavietu skaits ir līdz 5 vietām vienkopus.

24. Kapavietas nomas maksas apmēru nosaka kapsētas īpašnieks.

25. Kapavietas apsaimniekotājs noslēdz beztermiņa nomas līgumu ar mirušā radinieku Kapavietas nomnieks līgumā apņemas kopt iznomāto kapavietu.

26. Kapavietas nomniekam ir tiesības tikt apglabātam viņa nomātajā kapavietā ģimenes vai dzimtas kapavietā, kā arī apbedīt tur savus piederīgos.

27. SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi” valdes priekšsēdētājam vai pagastu pārvalžu vadītājiem ir tiesības izlemt jautājumu par jaunas kapavietas nomas tiesību piešķiršanu Kuldīgas novada pašvaldības daļēji slēgtās kapsētās gadījumos, kad mirušajam ir tiesības tikt apbedītam ģimenes kapavietā un Kuldīgas novada pašvaldības noteiktajā kārtībā dot saskaņojumu par jaunas kapavietas nomas tiesību piešķiršanu citos gadījumos, bet saskaņā ar šiem noteikumiem nav tiesību atļaut kapavietā veikt virsapbedījumus.

28. Noslēdzot kapavietas nomas līgumu, kapavietas nomniekam jāizvēlas un jānorāda viens no radiniekiem, kas būs kapavietas nomnieka pienākumu pārņēmējs.

29. Kapavietas nomas līgums izbeidzas, ja :

29.1. nomnieks atsakās no kapavietas nomas un pārtrauc nomas līgumu;

29.2. kapsēta vai tās daļa tiek likvidēta;

29.3. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

29.4. nepiesakās neviens kapavietas nomnieka pienākumu pārņēmējs;

29.5. kapavieta uzskatāma par neuzraudzītu.

30. Izbeidzoties kapavietas nomas līgumam, kapsētas īpašnieks vai apsaimniekotājs izlemj jautājumu par brīvo kapavietu nomas tiesību piešķiršanu citai personai.

 

V. Kapavietas kopšana un administratīvā atbildība

 

31. Kapavietas nomnieks var kopt kapavietu pats vai arī noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar juridisku vai fizisku personu, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas apsaimniekotāju.

32. Krūmi, kuri norobežo kapavietu, nedrīkst būt augstāki par 70 cm. Tos nedrīkst stādīt aiz kapavietas robežām un to zari nedrīkst sniegties pāri kapavietas robežām.

33. Bez kapsētas apsaimniekotāja vai kapsētas pārziņa atļaujas aizliegts izcirst kokus, kuru diametrs 1.3 metru augstumā pārsniedz 12 cm.

34. Kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, nedrīkst pārsniegt 20 cm augstumu.

Mākslīgi paaugstināt kapavietas līmeni attiecībā pret blakus esošajām kapavietām, veidojot uzbērumus un atbalsta sienas, atļauts tikai, rakstiski saskaņojot šos darbus ar kapu apsaimniekotāju.

35. Kapavietas nožogošanai un noformēšanai aizliegts izmantot neatbilstošus materiālus: šīferi, skārdu, ķieģeļus, plastmasas izstrādājumus un citus nepiemērotus materiālus).

36. Aizliegts kapavietas labiekārtošanas rezultātā sašaurināt celiņus starp kapavietu rindām

37. Atkritumi pēc kapu kopšanas pabeigšanas jānogādā atkritumu savākšanas vietās uzstādītās ierobotās savāktuvēs vai kaudzēs. Aizliegts veidot atkritumu kaudzes kapsētā un citās tam neparedzētās vietās.

38. Kapavietas nomnieka pienākums ir gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un to regulāri kopt.

39. Pieminekļu, piemiņas plākšņu, kapakmeņu un apmaļu uzstādīšana, ka ari kapavietu labiekārtošana jāsaskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju vai īpašnieku.

40. Restaurēt vai izvest no kapsētas pieminekļus vai to elementus drīkst tikai ar kapsētas

īpašnieka vai apsaimniekotāja rakstisku atļauju.

41. Kapavietas aprīkojumam jābūt tādam, lai varētu droši uzkopt kapu un netiktu traucēti blakus esošās kapavietas.

42. Kapavieta, kas netiek kopta trīs gadus pēc kārtas, tiek atzīta par neuzraudzītu. Katru gadu tiek sastādīts kapsētas īpašnieka vai apsaimniekotāja izveidotās komisijas akts par neapkoptām kapavietām un kapavietas nomnieks tiek rakstiski brīdināts par iespējamo kapavietas nomas līguma vienpusēju pārtraukšanu. Ja kapavieta atzīta par neuzraudzītu, kapsētas īpašnieka pilnvarota persona pēc trīs gadiem pārtrauc nomas līgumu un tur esošās kapa kopiņas drīkst nolīdzināt, 30 dienas iepriekš par to rakstiski informējot kapavietas nomnieku. Jautājumu par šādas kapavietas pieminekļa vai piemiņas zīmes saglabāšanu izlemj Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģiona inspektors.

43. Trīs gadus neuzraudzītas kapavietas nomnieks var atjaunot kapavietas nomas tiesības, atkārtoti samaksājot Kuldīgas novada pašvaldības noteikto kapavietas nomas maksu.

44. Nomas maksas apmēru pēc kapavietas atjaunošanas nosaka kapsētas īpašnieks.

45. Kapavietas brīvo platību, kuras labiekārtošana (kopšana) gada laikā netiek veikta, pēc ierakstīta brīdinājuma nosūtīšanas, piešķir citiem. Brīdinājums izsūtāms ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms brīvās platības ierādīšanas citai personai.

46. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar sanitārajiem dienestiem, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

47. Neindentificēta (bezpiederīgo) mirušā kapavieta tiek saglabāta 5 gadus.

 

VI. Amatnieku un kapavietu kopēju profesionālā darbība kapsētā

 

48. Kā juridiskas, tā arī fiziskas personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētas apsaimniekotāju, var veikt kapavietu kopšanu un amatnieku pakalpojumus kapsētās pēc kapavietas nomnieka pasūtījuma.

49. Amatniekiem un kapavietu kopējiem, kas veic darbus kapsētā, pēc apsaimniekotāja vai pašvaldības policijas pieprasījuma jaūzrāda kapsētas apsaimniekotāja saskaņots dokuments par pakalpojumu sniegšanu un personu apliecinošs dokuments.

50. Personām, kas kapsētās sniedz pakalpojumu, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darba vietas jāsakārto, atkritumi jānokopj atbilstoši šo noteikumu 37.punkta prasībām un nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas.

51. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapavietu kopēji drīkst izmantot tikai tos celiņus, kuri atbilst transporta līdzekļu izmēriem.

52. Noteikumu neievērošana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko iedzīvotājiem vai amatpersonām var piemērot naudas sodu, atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām.

 

VII. Apbedīšanas kārtība

 

53. Kapsētas apsaimniekotājs ierāda kapavietu un saskaņo iespējamo apbedīšanas laiku.

54. Pašvaldības kapsētu apsaimniekotājs kapsētā veido speciālu sektoru bezpiederīgo apbedīšanai.

55. Kapam jābūt izraktam un sagatavotam mirušā apbedīšanai ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma.

56. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam - 1m, dziļumam - 1,5 līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

57. Attālumam starp divu blakus esošo kapa vietu īsajām malām jābūt ne mazākām par 0,5 m.

Virs katras kapa vietas jābūt zemes uzbērumam 0,5 m augstumā, vai arī kapu plāksnei, vai apmalēm.

58. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 m dziļumā. Attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 m, īsajās malās – 0,5m.

59. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz zārka vākam.

60. Kaps nedrīkst būt tuvāk par lm līdz kokam un 0,3 m līdz piemineklim.

61. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā, jaunā

ģimenes kapavietā. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

62. Ierādāmo kapavietu izmēri:

Kapavieta

Platums, m

Garums, m

Laukums, kv.m.

Kapavietas zārkiem

   

Vienvietīga

1,75

3,0

5,25

Divvietīga

2,50

3,0

7.5

Trīsvietīga

3,0

3,0

9,0

Četrvietīga

4,0

3,0

12,0

Piecvietīga

5,0

3,0

15,0

Kapavieta urnām

1m

  

Rindu (joslveida kapavietu izvietojums)

kapavietas

1,5

2,5

3,75

    

63. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas brīža, saņemot kapsētas īpašnieka un attiecīgās valsts institūcijas atļauju.

64. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas īpašnieku vai apsaimniekotāju.

65. Aizliegta mirstīgo atlieku ekshumācija no Brāļu kapiem pārapbedīšanai citā vietā, izņemot gadījumu, kad tiek pārapbedītas visas mirstīgās atliekas.

66. Par šo saistošo noteikumu neievērošanu juridiskām un fiziskām personām var tikt piemērots naudas sods līdz Ls 50, ja par tādu pārkāpumu nav paredzēta kriminālatbildība krimināllikumā vai administratīvā atbildība Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā vai citos normatīvajos aktos.

67. Administratīvo pārkāpumu protokolus par šo saistošo noteikumu pārkāpumiem tiesīgi sastādīt Kuldīgas novada pašvaldības policijas darbinieki.

68. Ar šo saistošo noteikumu pārkāpšanu saistītās administratīvās lietas izskata un naudas sodu uzliek pašvaldības administratīvā komisija.

69. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo šo noteikumu pārkāpējus no šo noteikumu pildīšanas, kā arī ar savu darbību nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem.

70. Ja personas, kuras kapsētās sniedz pakalpojumus, nepilda šo noteikumu un citu kapsētu apsaimniekošanas jautājumus reglamentējošu Kuldīgas novada pašvaldības lēmumu prasības, kapsētas īpašniekam vai uzturētājam ir tiesības pārtraukt līgumattiecības un aizliegt šīm personām sniegt pakalpojumus kapsētās.

71. Domstarpības un strīdus starp kapavietas uzturētāju un kapsētas apsaimniekotāju izšķir kapsētas īpašnieks.

2010.gada 26.augustā

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I.Bērziņa