The measure is available in the following languages:
Ministru kabineta noteikumi Nr.928 Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem Izdoti saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 13.panta ceturtās daļas 2.punktu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka reliģisko organizāciju gada pārskata struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību. 2. Reliģiskās organizācijas, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā pārsniedz 25000 latu, par katru pārskata gadu sagatavo gada pārskatu. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un pielikuma. Ja reliģiskās organizācijas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25000 latu, attiecīgā reliģiskā organizācija nepiemēro šo noteikumu II un V nodaļā noteikto kārtību, izņemot šo noteikumu 12., 13., 14. un 15.punktu, un par katru pārskata gadu sagatavo šādas gada pārskata daļas - ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu. 3. Reliģiskā organizācija, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedriskā labuma organizāciju ir ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu un kuras saņemto ziedojumu kopsumma pārskata gadā pārsniedz 12minimālās mēneša darba algas, papildus sagatavo un iekļauj gada pārskatā no vispārējiem ziedojumiem veikto administratīvo izdevumu pārskatu. Šajā pārskatā (ar skaitļiem, tekstā vai tabulā) sniedz informāciju par pārskata gadā saņemto vispārējo ziedojumu (ziedojums, kura izlietojuma mērķi līgumā nav noteikti) kopsummu un vispārējo ziedojumu izlietojumu administratīvajiem izdevumiem kopumā un pa izdevumu veidiem saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 4.janvāra noteikumiem Nr.11 "Noteikumi par sabiedriskā labuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem". 4. Gada pārskatam jāsniedz skaidrs priekšstats par reliģiskās organizācijas līdzekļiem, to avotiem un finansiālo stāvokli pārskata gada pēdējā dienā (turpmāk - bilances datums), kā arī tās saimnieciskajiem darījumiem, ieņēmumiem un izdevumiem pārskata gadā. 5. Gada pārskatā lietojama Latvijas Republikas naudas vienība - lats un skaitļi noapaļojami līdz veseliem skaitļiem. Gada pārskatu sagatavo valsts valodā. 6. Bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz šo noteikumu 1. un 2.pielikumā norādītajām shēmām un ievērojot šādus nosacījumus: II. Bilances sagatavošana 7. Bilance ir gada pārskata sastāvdaļa, kurā norāda reliģiskās organizācijas līdzekļu un to avotu (aktīvu un pasīvu) atlikumus bilances datumā. Līdzekļus norāda bilances aktīvā, bet to avotus - bilances pasīvā. Bilances aktīva kopsummai jābūt vienādai ar bilances pasīva kopsummu. 8. Bilances aktīvā norāda reliģiskās organizācijas pirktos, kā arī ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā saņemtos ilgtermiņa ieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus. Par ilgtermiņa ieguldījumiem uzskata līdzekļus, kas paredzēti ilgai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, un to vērtība pārsniedz 100 latu. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi. 9. Postenī "Nemateriālie ieguldījumi" norāda nemateriālo ieguldījumu atlikušo vērtību (piemēram, datorprogrammas atlikušo vērtību, ja tās cena nav iekļauta datora iegādes izmaksās un iegādes līgums dod tiesības šo datorprogrammu lietot pastāvīgi). 10. Postenī "Nekustamais īpašums" norāda zemesgabalu sākotnējo vērtību, kā arī ēku, būvju un ilggadīgo stādījumu atlikušo vērtību, ja tādi ir. 11. Postenī "Pārējie pamatlīdzekļi" norāda transportlīdzekļu un pārējo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību. 12. Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību aprēķina, no to sākotnējās vērtības atskaitot visus vērtības norakstījumus, arī pārskata gadā un iepriekšējos pārskata gados iegrāmatotās ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas, kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu. 13. Nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem sākotnējo vērtību nosaka, pamatojoties uz: 14. Šo noteikumu 9., 10., 11., 12. un 13.punktā noteiktā kārtība neattiecas uz dievnamiem un citiem reliģiskās organizācijas nekustamā īpašuma objektiem, kas atzīti par kultūras pieminekļiem, kā arī uz rituāla priekšmetiem, mākslas un citām vērtībām. Šos reliģiskās organizācijas īpašumus nav nepieciešams novērtēt, un to vērtība bilancē nav jānorāda. 15. Ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas parasti aprēķina, vienmērīgi sadalot pa gadiem derīgās lietošanas laikā norakstāmās summas, kas parasti atbilst attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību sākotnējai vērtībai. Nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību derīgās lietošanas laiku gados nosaka reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija). 16. Postenī "Ilgtermiņa aizdevumi" norāda reliģiskās organizācijas aizdoto naudas summu, kuras atdošanas termiņš noteikts vēlāk nekā vienu gadu pēc bilances datuma, kā arī nomnieka parādu reliģiskajai organizācijai par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) atdotu pamatlīdzekli. 17. Krājumus un vērtspapīrus bilancē norāda, pamatojoties uz naudas summu, kas par tiem samaksāta, ja tie ir pirkti, vai ieņēmumos iegrāmatoto naudas summu, ja tie ir saņemti ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgo krājumu vai vērtspapīru veidu tirgus cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda zemāko vērtību. Starpību noraksta izdevumos. 18. Postenī "Debitori" norāda naudas summas, kuras reliģiskajai organizācijai ir tiesības saņemt no citām personām. Ja debitoru parāds maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu bilances datumā. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu pārrēķināšanas iegūto novērtējuma palielinājumu latos (turpmāk - pozitīvā starpība) iegrāmato ieņēmumos, bet novērtējuma samazinājumu latos (turpmāk - negatīvā starpība) noraksta izdevumos. 19. Postenī "Nauda" norāda reliģiskās organizācijas kasē esošās skaidrās naudas summu un bankas kontos esošās bezskaidrās naudas summu. Ja kasē vai bankas kontā ir nauda ārvalsts valūtā, to pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu bilances datumā. Pēc ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas iegūto pozitīvo starpību iegrāmato ieņēmumos, bet negatīvo starpību noraksta izdevumos. 20. Bilances pasīvā norāda reliģiskās organizācijas fondus, kā arī ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādus. Par īstermiņa kreditoru parādiem uzskata tos parādus, kas maksājami gada laikā pēc bilances datuma. Parādus, kas maksājami vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma, uzskata par ilgtermiņa kreditoru parādiem. 21. Ja kreditoru parāds maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu bilances datumā. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas iegūto pozitīvo starpību iegrāmato izdevumos, bet negatīvo starpību - ieņēmumos. 22. Ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, kuros ietvertas arī nodokļu un sociālo maksājumu summas, ieskaita rezerves fondā. Izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem noraksta no rezerves fonda līdzekļiem to atlikuma apmērā. Ar šī fonda līdzekļiem nesegto izdevumu summu norāda bilances postenī "Rezerves fonds" kā negatīvu skaitli. 23. Reliģiskā organizācija var veidot vienu neierobežotai lietošanai paredzētu rezerves fondu vai šī fonda līdzekļus, pamatojoties uz statūtiem, satversmi, nolikumu vai vadības (vadības institūcijas) lēmumiem, pārdalīt ierobežotai lietošanai paredzētajos fondos - mērķfondos un pamatfondā. Pamatfondu parasti attiecina uz ilgtermiņa ieguldījumiem. 24. Mērķfondu veido arī tad, ja reliģiskā organizācija ir saņēmusi ziedojumu, kas izlietojams tikai noteiktam līgumā paredzētam mērķim, lai uzrādītu mērķziedojuma neizlietoto atlikumu. 25. Reliģiskās organizācijas līdzekļus un saistības, kas attiecas uz ierobežotai lietošanai paredzētajiem fondiem, grāmatvedības analītiskās uzskaites reģistros ieraksta un uzskaita atsevišķi. Ieņēmumus, kas radušies no ierobežotai lietošanai paredzētajā fondā ieguldīto ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas vai likvidācijas, kā arī pēc saistību kārtošanas, šajos reģistros ieraksta kā šī fonda atlikuma palielinājumu. Izdevumus un zaudējumus, kas radušies pēc ierobežotai lietošanai paredzētā fonda līdzekļu izlietošanas vai šajā fondā turēto ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšanas, to pārdošanas vai likvidācijas, kā arī pēc saistību kārtošanas, šajos reģistros ieraksta kā šī fonda atlikuma samazinājumu. 26. Postenī "Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm" norāda aizņēmumu pamatsummas, kuru samaksas termiņš būs vēlāk nekā vienu gadu pēc bilances datuma, kā arī ar šiem aizņēmumiem saistītos procentu maksājumus, kuru samaksas termiņš ir nokavēts (turpmāk - nokavētie procentu maksājumi). 27. Postenī "Citi aizņēmumi" norāda reliģiskās organizācijas ilgtermiņa aizņēmumus no citām personām, kā arī parādu par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemtu pamatlīdzekli. 28. Postenī "Īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm" norāda aizņēmumu pamatsummas, kuru samaksas termiņš būs gada laikā pēc bilances datuma, kā arī ar šiem aizņēmumiem saistītos nokavētos procentu maksājumus. 29. Postenī "Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" norāda reliģiskās organizācijas saistību kopsummu attiecībā pret valsts budžetu un pašvaldību budžetiem par maksājamiem nodokļiem un nodevām, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. 30. Postenī "Pārējie kreditori" norāda reliģiskās organizācijas saistības pret citām personām par īstermiņa aizņēmumiem, saņemtajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī saistības attiecībā pret darbiniekiem par to kontos kredītiestādēs neieskaitītajām vai no organizācijas kases neizmaksātajām algām, atlīdzībām vai citiem maksājumiem. III. Ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošana 31. Ieņēmumu un izdevumu pārskats ir gada pārskata daļa, kurā norāda reliģiskās organizācijas ieņēmumus, izdevumus un to starpību noteiktā pārskata periodā. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā ietver visus ieņēmumus un visus izdevumus, izņemot: 32. Postenī "Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi" norāda pārskata gadā reliģiskās organizācijas kasē vai bankas kontā saņemtos naudas ziedojumus vai dāvinājumus, kā arī saņemtos kustamas vai nekustamas mantas (mantiskos) ziedojumus vai dāvinājumus, kuri novērtēti naudā, pamatojoties uz ziedojumu vai dāvinājumu apliecinošos dokumentos norādīto vērtību. 33. Postenī "Saņemtie mantojumi" norāda pārskata gadā mantojuma veidā saņemto naudu, kustamu vai nekustamu mantu. Finanšu līdzekļu mantojumu novērtē, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas kasē vai bankas kontā iemaksāto naudas summu. Mantoto kustamo vai nekustamo mantu novērtē, pamatojoties uz mantojuma pieņemšanas dokumentos norādīto vērtību. 34. Postenī "Saņemtās dotācijas" norāda pārskata gadā reliģiskās organizācijas bankas kontā saņemtos naudas asignējumus no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem. 35. Postenī "Ieņēmumi no reliģiskās darbības" norāda summu, kas iegūta, sniedzot reliģiskos pakalpojumus. 36. Postenī "Ieņēmumi no saimnieciskās darbības" norāda summu, kas aprēķināta no pārskata gadā saņemtajiem produkcijas vai preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas ieņēmumiem, ja tādi ir, atskaitot tirdzniecības atlaides, citas piešķirtās atlaides un šos ieņēmumus samazinošas pircēju pretenziju summas, ja tādas ir, kā arī pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus, kas tieši saistīti ar pārdošanu, ja tie ir ieskaitīti minēto ieņēmumu kopsummā. Ja reliģiskā organizācija pārskata gadā ir pārdevusi produkciju vai preces vai sniegusi pakalpojumus uz kredīta vai nosakot atliktu samaksas termiņu, šo ieņēmumu kopsummā ietver arī tos ieņēmumus, kas līdz bilances datumam vēl nav samaksāti. 37. Postenī "Citi ieņēmumi" norāda naudas ieņēmumus no saņemtās apdrošināšanas atlīdzības, kompensācijas, pamatlīdzekļu, citu ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas un citus naudas ieņēmumus no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti normatīvajos aktos. Šajā postenī norāda arī pozitīvo starpību, kas radusies, ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu un ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķinot latos, kā arī negatīvo starpību, kas radusies, ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķinot latos. 38. Postenī "Izdevumi" kopsummā, bet ar arābu cipariem apzīmētajos posteņos pa atsevišķiem izdevumu veidiem norāda faktisko līdzekļu izlietojumu reliģiskajai darbībai pārskata gadā, kā arī reliģiskās organizācijas vadīšanas, tās īpašumu uzturēšanas un citus ar reliģiskās organizācijas pašu vajadzībām vai ar reliģiskajai darbībai nepieciešamo ieņēmumu ieguvi saistītus izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu. Šajos posteņos ietver arī visus ar šo noteikumu 14.punktā minēto reliģiskās organizācijas īpašumu iegādi, ražošanu vai uzstādīšanu saistītos izdevumus. 39. Postenī "Materiālu izdevumi" norāda pārskata gadā patērētos pirktos, ziedojumā vai dāvinājumā saņemtos materiālus, preces un citus krājumus. Tos novērtē šādi: 40. Postenī "Algas" norāda pārskata gadā aprēķināto darba algu, atlīdzību vai citu darba samaksai pielīdzināmu maksājumu summas pirms nodokļu vai citu likumos paredzētu maksājumu atskaitīšanas (turpmāk - bruto summas). 41. Postenī "Sociālās apdrošināšanas maksājumi" norāda pārskata gadā aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas, aprēķinātos likumā paredzētos maksājumus darbiniekiem darbnespējas gadījumos bruto summās, naudas iemaksas privātajos pensiju fondos un citus ar darbinieku sociālo apdrošināšanu saistītus naudas maksājumus. 42. Postenī "Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana" norāda pārskata gadā aprēķināto reliģiskās organizācijas īpašumā esošo vai nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemto pamatlīdzekļu nolietojuma summu, kā arī nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma summu. 43. Postenī "Citi izdevumi" norāda: 44. Ieņēmumu un izdevumu pārskata nodokļu posteņos sadalījumā pa nodokļu veidiem norāda pārskata gadā aprēķinātās nodokļu maksājumu summas (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu summu par nekustamo īpašumu, kuru reliģiskā organizācija izmanto saimnieciskajā darbībā). 45. Postenī "Ieņēmumu un izdevumu starpība" norāda pārskata gada ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem (kā pozitīvu skaitli) vai izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem (kā negatīvu skaitli). IV. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata sagatavošana 46. Ziedojumu un dāvinājumu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz šo noteikumu 3.pielikumā norādīto shēmu. 47. Postenī "Atlikums pārskata gada sākumā" norāda iepriekšējos gados ziedojumos un dāvinājumos saņemtās naudas summas atlikuma un mantisko ziedojumu vai dāvinājumu vērtības atlikuma kopsummu pārskata gada sākumā. 48. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata ailēs vai tekstā sniedz šādas ziņas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem (ja tie ir zināmi): 49. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata ailēs vai tekstā pārskata gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu summu norāda sadalījumā pa ziedojumu un dāvinājumu veidiem: 50. Postenī "Atlikums pārskata gada beigās" norāda skaitli, kas aprēķināts, postenī "Atlikums pārskata gada sākumā" norādītajam skaitlim pieskaitot postenī "Pārskata gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu kopsumma" norādīto skaitli un atņemot postenī "Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma kopsumma" norādīto skaitli. 51. Ja ziedojuma vai dāvinājuma devējs ir personālsabiedrība vai cita uz līguma vai norunas pamata izveidota fizisko vai juridisko personu grupa bez juridiskās personas tiesībām, neatkarīgi no tā, vai šī personu grupa ir vai nav reģistrējusies kā nodokļu maksātāja, to norāda postenī "Citi ziedotāji". V. Pielikums 52. Pielikumā norāda vispārīgu informāciju par reliģisko organizāciju, tās darbību, saimnieciskās darbības un finansiālā stāvokļa analīzi un skaidrojumus par noteiktiem bilances vai ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņiem, kā arī citu informāciju, kuras saturu un apjomu nosaka reliģiskās organizācijas vadība. 53. Vispārīgajā informācijā par reliģisko organizāciju ietver šādas ziņas: 54. Skaidrojumos par noteiktiem bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņiem sniedz šādas ziņas: VI. Gada pārskata pārbaude un iesniegšana 55. Reliģiskās organizācijas gada pārskatu pārbauda tās ievēlēta revīzijas komisija vai revidents. 56. Ne vēlāk kā nākamā gada 1.martā reliģiskā organizācija iesniedz (nosūta pa pastu vai ar kurjeru) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē (pēc reliģiskās organizācijas reģistrācijas vietas) gada pārskata norakstu vai kopiju, ko apstiprinājusi reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija). Minēto dokumentu var iesniegt elektroniskā veidā un pievienot rakstisku apliecinājumu par tā atbilstību dokumenta oriģinālam. VII. Noslēguma jautājumi 57. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 1.augusta noteikumus Nr.252 "Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 278./280.nr.; 2004, 52.nr.). 58. Atbilstoši šiem noteikumiem sagatavojami un iesniedzami reliģisko organizāciju gada pārskati par 2006.gadu un nākamajiem pārskata gadiem. Ministru prezidents A.Kalvītis
Finanšu ministrs O.Spurdziņš 1.pielikums Bilances shēma Aktīvs
Finanšu ministrs O.Spurdziņš 2.pielikums Ieņēmumu un izdevumu pārskata shēma I. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi. Finanšu ministrs O.Spurdziņš 3.pielikums Ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēma I. Atlikums pārskata gada sākumā. Finanšu ministrs O.Spurdziņš | |
|