The measure is available in the following languages:
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Reliģisko organizāciju likums
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) reliģiskā darbība — nodošanās reliģijai vai ticībai, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību;
2) reliģiskās konfesijas (turpmāk — konfesijas) — pasaules reliģiju virzieni, kam ir savs ticības apliecinājums, mācība un dogmatika, kā arī kulta tradīcijas;
3) reliģisko organizāciju amatpersonas — šo organizāciju vēlēto institūciju (padomes, valdes un revīzijas komisijas) locekļi, kā arī garīgais personāls;
4) reliģisko organizāciju garīgais personāls (turpmāk — garīgais personāls) — arhibīskaps, bīskaps, mācītājs, priesteris, diakons, rabīns un citi;
5) rituāla priekšmeti — priekšmeti un lietas, kas nepieciešamas reliģiskās organizācijas reliģiskās darbības veikšanai un tās nodrošināšanai;
6) kristīgās ticības mācība — noteiktu kristīgo konfesiju uzskatu, dogmu un priekšstatu sistēma;
7) ticības mācība — noteiktu reliģisko uzskatu, dogmu un priekšstatu sistēma;
8) kapelāni — garīgais personāls, kas veic amata pienākumus soda izciešanas vietās, Nacionālo bruņoto spēku formējumos un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.1996., 19.02.1998. un 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2000.)
2. pants. Likuma mērķis
(1) Reliģisko organizāciju likums, ievērojot Latvijas Republikas Satversmi, kā arī starptautiskos līgumus par cilvēktiesībām reliģijas jomā, regulē sabiedriskās attiecības, kas veidojas, īstenojot apziņas brīvību un veicot reliģisko organizāciju darbību.
(2) Likuma mērķis ir garantēt Latvijas iedzīvotājiem tiesības uz reliģijas brīvību, kas ietver tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, individuāli vai kopā ar citiem pievērsties kādai reliģijai vai nepievērsties nevienai no tām, brīvi mainīt savu reliģisko vai citu pārliecību, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2000.)
3. pants. Reliģiskās organizācijas jēdziens
(1) Reliģiskās organizācijas ir šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un diecēzes.
(2) Draudzē uz brīvprātības principa pamata apvienojas vienas reliģijas vai konfesijas ticīgie, lai noteiktā apdzīvotajā teritorijā veiktu reliģisko darbību, kā arī cita veida darbību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus.
(3) Reliģiskā savienība (baznīca) apvieno šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās vienas konfesijas draudzes.
(4) Diecēze ir attiecīgās konfesijas kanoniskajos noteikumos paredzēta reliģiskās savienības (baznīcas) organizatoriskās struktūras teritoriāli administratīva vienība, kuru pārvalda bīskaps.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998. likumu, kas stājas spēkā 20.03.1998.)
4. pants. Iedzīvotāju līdztiesība neatkarīgi no viņu attieksmes pret reliģiju
(1) Tieša vai netieša iedzīvotāju tiesību ierobežošana vai priekšrocību radīšana iedzīvotājiem, kā arī jūtu aizskaršana vai naida celšana sakarā ar viņu attieksmi pret reliģiju ir aizliegta. Par šā noteikuma pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.
(2) Nevienai personai savas reliģiskās pārliecības dēļ nav tiesību neievērot likumus.
(3) Norāde par attieksmi pret reliģiju vai par konfesionālo piederību valsts izsniegtajos personas dokumentos netiek fiksēta.
(4) Valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, kā arī uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām aizliegts no saviem darbiniekiem un citām personām prasīt ziņas par viņu attieksmi pret reliģiju vai par konfesionālo piederību.
5. pants. Valsts un reliģisko organizāciju attiecību pamati
(1) Latvijas Republikā valsts ir atdalīta no baznīcas. Valsts institūcijām ir laicīgs raksturs, un reliģiskās organizācijas valsts funkcijas veic tikai likumos paredzētajos gadījumos.
(2) Likumā paredzētās reliģisko organizāciju tiesības aizsargā valsts. Valstij un pašvaldībām un to institūcijām, kā arī sabiedriskajām un citām organizācijām nav tiesību iejaukties reliģisko organizāciju reliģiskajā darbībā.
(3) Valsts atzīst vecāku un aizbildņu tiesības audzināt savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību.
(4) (Izslēgta ar 07.06.1996. likumu.)
(5) Valsts un reliģisko organizāciju attiecības kārto Tieslietu ministrija, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošina valsts politikas izstrādi, koordināciju un īstenošanu reliģijas lietās un pārzina ar valsts un reliģisko organizāciju attiecībām saistītos jautājumus. Tieslietu ministrijas izveidotā struktūrvienība, kura kārto reliģisko lietu jautājumus, pēc reliģisko organizāciju lūguma sniedz tām nepieciešamās konsultācijas un palīdzību, kā arī sniedz atzinumu tiesai lietās par nelikumīgi atsavināto īpašumu atgūšanu, ja īpašuma objektu ir pieprasījušas vairākas reliģiskās organizācijas.
(6) Reliģisko organizāciju darbības atbilstību normatīvajiem aktiem uzrauga tiesībaizsardzības iestādes un informē Tieslietu ministriju par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem reliģisko organizāciju darbībā.
(7) Valsts un reliģisko savienību (baznīcu) attiecības var regulēt speciāli likumi.
(8) Garīgo lietu padome ir konsultatīva institūcija, kuras personālsastāvu nosaka un nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Garīgo lietu padomes darbības mērķis ir veicināt un pilnveidot valsts un reliģisko organizāciju sadarbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.1996., 15.06.2000., 12.09.2002., 18.12.2008. un 29.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)
5.1 pants. Reliģisko lietu pārvalde
(Izslēgts ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2008.)
6. pants. Reliģiskās organizācijas un izglītība
(1) Ikvienam ir tiesības apgūt ticības mācību gan individuāli, gan kopā ar citiem reliģisko organizāciju mācību iestādēs.
(2) Valsts un pašvaldību skolās kristīgās ticības mācību var mācīt personām, kuras rakstveidā izteikušas vēlēšanos to apgūt. Nepilngadīgās personas iesniegumu par vēlēšanos apgūt kristīgās ticības mācību iesniedz ar vecāku vai aizbildņu rakstveida piekrišanu. Ja nepilngadīgā persona ir jaunāka par 14 gadiem, tās vietā iesniegumu iesniedz šīs personas vecāki vai aizbildņi.
(3) Kristīgās ticības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz 10 skolēnu, kuri vēlas apgūt attiecīgās kristīgās konfesijas mācību. Pedagogus izvirza konfesijas vadība, un tos atestē Izglītības un zinātnes ministrija.
(4) Valsts un pašvaldību pārziņā esošajās nacionālo minoritāšu skolās, ievērojot skolēnu un viņu vecāku vai aizbildņu vēlēšanos, Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā var pasniegt arī attiecīgajai nacionālajai minoritātei raksturīgās ticības mācību.
(5) Kristīgās ticības mācības un ētikas mācīšana tiek finansēta no valsts budžeta.
(07.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998. likumu, kas stājas spēkā 20.03.1998.)
7. pants. Reliģisko organizāciju izveidošanas kārtība
(1) Draudzes dibinātāju vidū jābūt ne mazāk kā 20 Latvijas pilsoņiem vai personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un sasniegušas 18 gadu vecumu. Vienai personai ir tiesības būt tikai par vienas draudzes dibinātāju. Iestāties draudzē un tajā darboties ir tiesības ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Jaunieši līdz 18 gadu vecumam draudzē var iestāties tikai ar vecāku vai aizbildņu rakstveida atļauju.
(2) Desmit (vai vairāk) vienas konfesijas draudzes, kas ir reģistrētas Latvijas Republikā, var izveidot reliģisko savienību (baznīcu). Šis noteikums neattiecas uz šā likuma 8. panta ceturtajā daļā norādītajām reliģiskajām organizācijām.
(3) Vienas konfesijas draudzes var izveidot valstī tikai vienu reliģisko savienību (baznīcu).
(4) Diecēzi var izveidot reliģiskā savienība (baznīca), pieņemot par to attiecīgu lēmumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.1996., 19.02.1998., 15.06.2000. un 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.10.2002.)
7.1 pants. Reliģisko organizāciju iestādes
(1) Šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās reliģiskās organizācijas savos statūtos paredzēto reliģiskās darbības mērķu sasniegšanai var veidot iestādes, kurām nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura: garīgā personāla mācību iestādes, klosterus, misijas, diakonijas iestādes un tamlīdzīgas iestādes.
(2) Reliģiskās organizācijas iestāde darbojas saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un saviem statūtiem (satversmi, nolikumu), kurus apstiprina attiecīgā reliģiskā organizācija.
(3) Reliģiskās organizācijas iestādi dibina, reorganizē vai likvidē, ja tās dibinātājs reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņem attiecīgu lēmumu.
(19.02.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.1998.)
8.pants. Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācija
(1) Reliģiskās organizācijas un to iestādes reģistrē reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā (turpmāk — reģistrs). Reģistru kārto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk — reģistra iestāde).
(2) Pirms reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrēšanas reģistra iestāde lūdz Tieslietu ministrijas atzinumu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes statūtos (satversmē, nolikumā) norādīto darbības mērķu un uzdevumu atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī par to, vai reliģiskās organizācijas darbība (mācība) nevar apdraudēt cilvēka tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
(3) Reliģisko organizāciju vai tās iestādi reģistrē, izdarot reģistrā ierakstu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrāciju.
(4) Draudzēm, kuras pirmo reizi uzsāk darbību Latvijas Republikā un nepieder pie valstī jau reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), pirmo desmit gadu laikā katru gadu jāpārreģistrējas reģistra iestādē (turpmāk — pārreģistrācija). Pārreģistrējot reliģisko organizāciju, reģistra iestāde pamatojas uz Tieslietu ministrijas sniegto atzinumu par reliģiskās organizācijas iepriekšējā perioda darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.
(5) Reģistra iestāde trīs mēnešus pirms lēmumā par reliģiskās organizācijas reģistrāciju vai pārreģistrāciju norādītā reģistrācijas termiņa beigām nosūta attiecīgajai reliģiskajai organizācijai atgādinājumu par pārreģistrācijas dokumentu iesniegšanas termiņu.
(6) Dokumenti reliģiskās organizācijas pārreģistrācijai iesniedzami reģistra iestādei ne vēlāk kā divus mēnešus pirms reģistrācijas termiņa beigām.
(18.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 14.02.2014.)
9.pants. Reģistra iestādei iesniedzamie dokumenti
(1) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par draudzes reģistrāciju pievieno:
1) statūtus (satversmi, nolikumu);
2) draudzes dibinātāju sarakstu (personas vārds, uzvārds, personas kods un paraksts);
3) sapulces protokolu par draudzes nodibināšanu, statūtu (satversmes, nolikuma) apstiprināšanu, vadības un revīzijas komisijas sastāvu (personas vārds, uzvārds, personas kods, amata nosaukums), kā arī amatpersonām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju (personas vārds, uzvārds, personas kods);
4) (izslēgts ar 30.01.2014. likumu).
(2) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par reliģiskās savienības (baznīcas) reģistrāciju pievieno:
1) statūtus (satversmi, nolikumu);
2) draudžu — reliģiskās savienības (baznīcas) dibinātāju — sarakstu, kuru apstiprina draudžu vadītāji;
3) protokolu par reliģiskās savienības (baznīcas) nodibināšanu, tās pārvaldes institūcijām, vadības un revīzijas komisijas sastāvu (personas vārds, uzvārds, personas kods, amata nosaukums), kā arī amatpersonām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju (personas vārds, uzvārds, personas kods);
4) (izslēgts ar 30.01.2014. likumu).
(3) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par diecēzes reģistrāciju pievieno:
1) statūtus (satversmi, nolikumu);
2) reliģiskās savienības (baznīcas) lēmumu par diecēzes izveidošanu;
3) informāciju par vadības sastāvu (personas vārds, uzvārds, personas kods, amata nosaukums), kā arī amatpersonām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt diecēzi (personas vārds, uzvārds, personas kods);
4) (izslēgts ar 30.01.2014. likumu).
(4) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas vai diakonijas iestādes reģistrāciju pievieno:
1) statūtus (satversmi, nolikumu);
2) reliģiskās savienības (baznīcas) vai diecēzes lēmumu par garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas vai diakonijas iestādes izveidošanu;
3) informāciju par amatpersonu, kura ir tiesīga pārstāvēt reliģiskās organizācijas iestādi (personas vārds, uzvārds un personas kods);
4) (izslēgts ar 30.01.2014. likumu).
(5) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par reliģiskās organizācijas pārreģistrāciju pievieno:
1) reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) norādītās augstākās lēmējinstitūcijas pieņemto lēmumu par reliģiskās organizācijas pārreģistrāciju;
2) (izslēgts ar 30.01.2014. likumu).
(6) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par vadības vai revīzijas komisijas sastāva, kā arī reliģisko organizāciju pārstāvēt tiesīgo amatpersonu sastāva izmaiņu reģistrāciju pievieno reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par izmaiņām vadības vai revīzijas komisijas sastāvā, kā arī to amatpersonu sastāvā, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, amata nosaukumu.
(7) Reliģiskās organizācijas iestādes pilnvarota persona pieteikumam par reliģiskās organizācijas iestādi pārstāvēt tiesīgās amatpersonas maiņas reģistrāciju pievieno reliģiskās organizācijas vai tās iestādes statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par tās amatpersonas maiņu, kura ir tiesīga pārstāvēt reliģisko organizāciju, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, amata nosaukumu.
(8) Reliģiskās organizācijas vai tās iestādes pilnvarota persona pieteikumam par statūtu (satversmes, nolikuma) grozījumu reģistrāciju pievieno:
1) reliģiskās organizācijas vai tās iestādes statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par grozījumiem statūtos (satversmē, nolikumā);
2) statūtu (satversmes, nolikuma) tekstu jaunajā redakcijā (divos eksemplāros);
3) (izslēgts ar 30.01.2014. likumu).
(9) Par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju, pārreģistrāciju un statūtu (satversmes, nolikuma) grozījumu reģistrāciju maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(18.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 14.02.2014.)
9.1 pants. Reģistrā iekļaujamās ziņas
(1) Reģistrā iekļauj šādas ziņas par reliģisko organizāciju:
1) nosaukumu;
2) tiesisko formu [draudze, reliģiskā savienība (baznīca), diecēze];
3) konfesionālo piederību;
4) darbības mērķi;
5) datumu, kad pieņemts lēmums par dibināšanu;
6) darbības teritoriju;
7) juridisko adresi (vadības atrašanās vietu);
8) vadības institūcijas locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī amatpersonas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju;
9) reģistrācijas numuru (vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu);
10) reģistrācijas termiņu un pārreģistrācijas termiņus;
11) ziņas par darbības izbeigšanu, darbības atjaunošanu, izslēgšanu no reģistra, maksātnespēju un reorganizāciju;
12) ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu, personas kodu un prakses vietas adresi;
13) ieraksta izdarīšanas datumu;
14) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.
(2) Reģistrā ieraksta šādas ziņas par reliģiskās organizācijas iestādi:
1) nosaukumu;
2) tiesisko formu (garīgā personāla mācību iestāde, klosteris, misija, diakonijas iestāde);
3) darbības mērķi;
4) datumu, kad pieņemts lēmums par dibināšanu;
5) ziņas par reliģisko organizāciju, kas dibina iestādi (nosaukums, reģistrācijas numurs);
6) juridisko adresi (atrašanās vietu);
7) tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kura ir tiesīga pārstāvēt reliģiskās organizācijas iestādi;
8) reģistrācijas numuru;
9) ziņas par darbības izbeigšanu, izslēgšanu no reģistra, maksātnespēju un reorganizāciju;
10) ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu, personas kodu un prakses vietas adresi;
11) ieraksta izdarīšanas datumu;
12) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.
(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2008.)
9.2 pants. Reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrācijas apliecība
(1) Pēc reliģiskās organizācijas vai tās iestādes ierakstīšanas reģistrā un reliģiskās organizācijas vai tās iestādes rakstveida pieprasījuma saņemšanas reģistra iestāde tai par maksu izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina reģistra iestādes amatpersona.
(2) Reliģiskās organizācijas reģistrācijas apliecībā ieraksta reliģiskās organizācijas nosaukumu, tiesisko formu, konfesionālo piederību, reģistrācijas numuru, reģistrācijas vietu, reģistrācijas datumu un reģistrācijas termiņu.
(3) Reliģiskās organizācijas iestādes reģistrācijas apliecībā ieraksta reliģiskās organizācijas iestādes nosaukumu, tiesisko formu, iestādes dibinātāju, reģistrācijas numuru, reģistrācijas vietu un reģistrācijas datumu.
(30.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.02.2014.)
10. pants. Reliģisko organizāciju statūti (satversme, nolikums)
(1) Reliģisko organizāciju statūtos (satversmē, nolikumā) norādāms:
1) reliģiskās organizācijas nosaukums un konfesionālā piederība, turklāt nosaukumam nepārprotami jāatšķiras ne tikai no likumos noteiktajā kārtībā valstī reģistrēto un reģistrācijai pieteikto reliģisko organizāciju un to iestāžu nosaukuma, bet arī no citos reģistra iestādes vestajos reģistros reģistrēto un reģistrācijai pieteikto subjektu nosaukumiem; nosaukums nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par reliģiskās organizācijas tiesisko formu, darbības mērķi un veidu; nosaukums nedrīkst maldināt par draudzes piederību pie reliģiskās savienības (baznīcas), ja draudze neatzīst savu piederību pie likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās savienības (baznīcas);
2) reliģiskās organizācijas saistības savā darbībā ievērot Latvijas Republikas Satversmi un likumus;
3) mācība (Svētie raksti, dogmatika un konfesionālās īpatnības), reliģisko ceremoniju formas, reliģiskās darbības mērķi un uzdevumi;
4) reliģiskās organizācijas struktūra, vadības un revīzijas komisijas ievēlēšanas kārtība, to kompetence;
5) reliģiskās organizācijas darbības teritorija un vadības atrašanās vieta;
6) draudzes locekļu iestāšanās un izstāšanās kārtība, viņu tiesības un pienākumi;
7) reliģiskās organizācijas tiesības, pienākumi, tās manta un finansu līdzekļi;
8) reliģiskās organizācijas likvidēšanās kārtība un likvidēšanās rezultātā palikušā īpašuma turpmāka izmantošana.
(2) Ar statūtiem (satversmi, nolikumu) reliģiskās organizācijas var regulēt arī citus iekšējās dzīves jautājumus.
(3) Ja draudze atzīst savu piederību pie kādas no valsts teritorijā pastāvošajām konfesijām, tas jānorāda draudzes iesniegumā, ko apstiprina attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas) vadība vai tās uzdevumā — diecēzes vadība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998., 15.06.2000. un 29.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)
11. pants. Reģistrācijas atteikums
(Izslēgts ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2008.)
12. pants. Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieka lēmuma pārsūdzēšana
(Izslēgts ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2008.)
13. pants. Reliģisko organizāciju tiesības
(1) Reliģiskās organizācijas ar to reģistrācijas brīdi iegūst juridiskās personas statusu. Garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas un diakonijas iestādes juridisko statusu nosaka reliģiskā savienība (baznīca) vai diecēze.
(2) Tikai reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām) vai diecēzēm ir tiesības izveidot garīgā personāla mācību iestādes, klosterus, misijas un diakonijas iestādes.
(3) Tikai reģistrētajām reliģiskajām organizācijām un to izveidotajām iestādēm ir tiesības savās veidlapās un zīmogos lietot reliģisko organizāciju nosaukumus un simboliku.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998. likumu, kas stājas spēkā 20.03.1998.)
14. pants. Reliģisko organizāciju darbība
(1) Reliģiskās organizācijas savu garīgo personālu ievēlē vai ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar statūtiem (satversmi, nolikumu), bet citus darbiniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba saskaņā ar darba likumdošanas aktiem.
(2) Reliģiskās organizācijas darbojas, pamatojoties uz attiecīgās konfesijas kanoniskajiem noteikumiem un saviem statūtiem (satversmi, nolikumu).
(3) Reliģisko darbību publiskās vietās var veikt tikai reliģiskās organizācijas ar pašvaldību piekrišanu. Veicot reliģisko darbību, nedrīkst pārkāpt sabiedriskās kārtības noteikumus.
(4) Ārvalstu garīdzniekus vai misionārus reliģiskās darbības veikšanai Latvijas Republikā var uzaicināt tikai reliģiskās organizācijas, noformējot viņiem uzturēšanās atļaujas likumos noteiktajā kārtībā.
(5) Reliģisko darbību slimnīcās, pansionātos, soda izciešanas vietās un Nacionālo bruņoto spēku formējumos reliģiskās organizācijas var veikt, ja to vēlas tajos esošās personas. Paredzētā pasākuma laiks un vieta jāsaskaņo ar attiecīgo iestāžu administrāciju. Reliģisko organizāciju darbība Nacionālo bruņoto spēku formējumos notiek, ievērojot Aizsardzības ministrijas izstrādātos noteikumus. Kapelāni Latvijas Republikā darbojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kapelānu dienestu.
(6) Reliģisko organizāciju un ticīgo darbība ir ierobežojama tikai tajos gadījumos, kad tiek pārkāpta Latvijas Republikas Satversme un likumi.
(7) Reliģiskās organizācijas katru gadu ne vēlāk kā 1.martā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Tieslietu ministrijai pārskatu par savu darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998., 15.06.2000. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2008.)
15.pants. Reliģisko organizāciju saimnieciskā darbība un uzņēmējdarbība
(1) Reliģiskajām organizācijām ir tiesības veikt saimniecisko darbību. Ja reliģiskās organizācijas ieņēmumi no saimnieciskās darbības kalendārā gada laikā 500 reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu, kuru valdība noteikusi attiecīgajam laika posmam, šai organizācijai jādibina savs uzņēmums, kas jāreģistrē saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
(2) Reliģiskajām organizācijām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību atbilstoši likumam "Par uzņēmējdarbību".
(3) Reliģiskās organizācijas un tās uzņēmuma tiesiskās attiecības regulē spēkā esošie likumdošanas akti, kā arī šīs organizācijas statūti (satversme, nolikums) vai atsevišķs līgums.
(4) Ieņēmumi no saimnieciskās darbības un uzņēmējdarbības rezultātā gūtā peļņa izlietojama reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) paredzētajiem mērķiem saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
(5) Reliģiskās organizācijas kārto grāmatvedību, sastāda pārskatus un maksā nodokļus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
16. pants. Reliģisko organizāciju īpašums
(1) Reliģisko organizāciju īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta. Tiesības rīkoties ar nekustamo mantu ir vienīgi reliģisko organizāciju vadības institūcijām, ja statūtos (satversmē, nolikumā) nav noteikta cita kārtība.
(2) Ja Latvijas Republikā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgais centrs atrodas ārvalstī, tam nevar piederēt šīs organizācijas nekustamais īpašums, kā arī manta, kas atzīta par kultūras pieminekli.
(3) Dievnamus, mākslas un citas vērtības, kuras atzītas par kultūras pieminekļiem, reliģiskās organizācijas uztur atbilstoši likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" noteiktajām prasībām.
(4) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998. likumu, kas stājas spēkā 20.03.1998.)
17. pants. Reliģisko organizāciju likvidēšanās un reorganizācijas kārtība
(1) Draudzes un reliģiskās savienības (baznīcas) var likvidēt vai reorganizēt to statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā.
(2) Diecēzes darbība izbeidzas, ja reliģiskā savienība (baznīca), kas ir tās dibinātāja, statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par tās darbības izbeigšanu.
(3) Lēmumu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes likvidēšanu, darbības izbeigšanu vai reorganizāciju paziņo reģistra iestādei.
(4) Draudze, kura izstājas no kādas reliģiskās savienības (baznīcas), tiek pārreģistrēta atbilstoši šā likuma 8. panta ceturtajai daļai.
(5) Ja reliģiskā organizācija, kura ir pieņēmusi lēmumu par likvidēšanos vai reorganizāciju, nolemj atjaunot savu darbību, tai par pieņemto lēmumu jāpaziņo reģistra iestādei.
(6) Ja reliģiskā organizācija, kura ir pieņēmusi lēmumu par likvidēšanos vai reorganizāciju un izslēgta no reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra, nolemj atjaunot savu darbību, tai ir jāreģistrējas atbilstoši šā likuma prasībām.
(7) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998., 15.06.2000., 12.09.2002., 18.12.2008. un 29.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)
18.pants. Reliģisko organizāciju un to iestāžu darbības izbeigšanas pamats
(1) Reliģiskā organizācija vai tās iestāde izbeidz darbību:
1) ar reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu;
2) ja reliģiskajā savienībā (baznīcā) apvienoto draudžu skaits kļuvis mazāks par šā likuma 7.panta otrajā daļā noteikto un gada laikā nav palielināts līdz šajā likumā noteiktajam;
3) ar tiesas nolēmumu;
4) uz cita likumā vai statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktā pamata.
(2) Reliģiskās organizācijas darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt:
1) ja tā ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, citiem normatīvajiem aktiem vai statūtiem (satversmi, nolikumu);
2) ja reliģiskā organizācija aicina citus neievērot likumu;
3) ja reliģiskā organizācija ar savu darbību (mācību) apdraud demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību;
4) citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
(3) Pieteikumu tiesā var iesniegt ģenerālprokurors.
(4) Ja reliģiskā organizācija nav iesniegusi dokumentus šā likuma 8.panta sestajā daļā noteiktajā termiņā vai ir saņemts Tieslietu ministrijas atzinums par reliģiskās organizācijas iepriekšējā perioda darbības neatbilstību normatīvo aktu prasībām, reģistra iestāde nākamajā dienā pēc reģistrācijas termiņa pieņem lēmumu par reliģiskās organizācijas izslēgšanu no reģistra. Prasījumi, kuri izriet no izslēgtās reliģiskās organizācijas saimnieciskās darbības, vēršami pret reliģiskās organizācijas vadības institūcijas locekļiem.
(5) Tiesa, ņemot vērā reliģiskās organizācijas izdarītā pārkāpuma smagumu un sekas, kā arī izvērtējot reliģiskās organizācijas darbības mērķi un darbību kopumā, var izteikt brīdinājumu reliģiskajai organizācijai, neizbeidzot tās darbību.
(6) Tiesa, vērtējot reliģiskās organizācijas iestādes izdarīto pārkāpumu, ņem vērā reliģiskās organizācijas iestādes izveidošanas mērķi un izvērtē arī tās reliģiskās organizācijas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, kura ir dibinājusi minēto iestādi.
(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2008.)
19. pants. Reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanas sekas
(1) Ar dienu, kad likumīgā spēkā stājas tiesas nolēmums par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu vai kad ir pieņemts šīs organizācijas lēmums par likvidēšanos vai reorganizāciju, reliģiskajai organizācijai tās statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā jāpieņem lēmums par tās īpašuma tiesību pārņemšanu. Ja īpašuma tiesību pārņēmēja nav, īpašumu pārņem valsts.
(2) Ja reliģiskās organizācijas darbība tiek izbeigta, tā Darba likumā noteiktajā kārtībā izbeidz darba attiecības ar visiem reliģiskajā organizācijā strādājošiem darbiniekiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.10.2002.)
Pārejas noteikumi
1. Tām reliģiskajām draudzēm, savienībām (baznīcām) un klosteriem, kuri Tieslietu ministrijā reģistrēti pirms šā likuma spēkā stāšanās, juridiskais statuss netiek mainīts.
2. Visām jau pastāvošajām reliģiskajām organizācijām neatkarīgi no to reģistrācijas laika jāsaskaņo savi statūti (satversme, nolikums) ar šo likumu līdz 1998.gada 1.maijam un, ja nepieciešams, atbilstoši likuma prasībām:
1) jāpārstrādā un jāpieņem statūti (satversme, nolikums);
2) jāpārveido struktūra un jāizveido vadības un revīzijas institūcijas;
3) jāgroza nosaukums, nosaukuma saīsinājums un simbolika.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.1996., 27.02.1997. un 19.02.1998. likumu, kas stājas spēkā 20.03.1998.)
3. Šajā likumā paredzētās reliģisko savienību (baznīcu) tiesības ir attiecināmas arī uz Dievturu sadraudzi un Rīgas ebreju reliģisko draudzi.
4. (Izslēgts ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2000.)
5. Tieslietu ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to reliģisko organizāciju sarakstu, kuras šā likuma pārejas noteikumu 2.punktā noteiktajā termiņā nav saskaņojušas savus statūtus (satversmi, nolikumu) ar šo likumu. Tieslietu ministrija izslēdz reliģisko organizāciju no reģistra, ja tai nav parādu valsts un pašvaldību budžetos un triju mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas nav saņemti pieteikumi no personām, kurām ir prasījumi pret attiecīgo reliģisko organizāciju. No reģistra izslēgtās reliģiskās organizācijas reģistrācijas apliecība, veidlapas un zīmogi uzskatāmi par nederīgiem.
(19.02.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.1998.)
6. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par reliģiskajām organizācijām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 40.nr.) un likums "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par reliģiskajām organizācijām"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.).
7. Līdz 2000.gada 1.septembrim Reliģisko lietu pārvalde uzsāk darbību.
(15.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2000.)