Print Friendly, PDF & Email

Il provvedimento è disponibile nelle seguenti lingue:

Par Garīgo lietu padomes izveidi

Ministru prezidenta rīkojums Nr.322

Rīgā 2001.gada 18.septembrī

 

1. Lai koordinētu valsts un baznīcas sadarbību, izveidot Garīgo lietu padomi.

2. Garīgo lietu padomes sastāvs, darbības mērķi un uzdevumi, kā arī darbības kārtība noteikta tās nolikumā (pielikums).

Ministru prezidents A.Bērziņš

Pielikums
Ministru prezidenta
2001.gada 18.septembra rīkojumam Nr.322

Garīgo lietu padomes nolikums

(Pielikums grozīts ar Mp 09.05.2003. rīkojumu Nr.208; Mp 05.06.2003. rīkojumu Nr.261)

I. Garīgo lietu padome un tās sastāvs

1. Garīgo lietu padome (turpmāk — padome) ir pastāvīga, konsultatīva valsts un baznīcas sadarbību koordinējoša institūcija.

2. Padomes sastāvā ir padomes priekšsēdētājs, padomes līdzpriekšsēdētājs, kā arī padomes priekšsēdētāja uzaicinātie evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu, Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesijas, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas vadītāji vai pārstāvji un Saeimā pārstāvēto politisko partiju pārstāvji.

II. Padomes izveidošanas mērķis un uzdevumi

3. Padomes izveidošanas mērķis ir veicināt saskaņu un izpratni dažādu konfesiju un reliģisko uzskatu piekritējos Latvijas sabiedrībā.

4. Padomei ir šādi uzdevumi:

4.1. koordinēt valsts un baznīcas projektu izstrādi un realizāciju;

4.2. izteikt viedokli Ministru kabinetam un citām valsts institūcijām jautājumos, kas saistīti ar reliģisko organizāciju darbību valstī;

4.3. izteikt viedokli Latvijas valsts institūcijām, ja tiek izskatīti jautājumi, kas skar konfesiju un reliģisko organizāciju vai ticīgo tiesības un pienākumus;

4.4. izteikt viedokli, lai pilnveidotu normatīvos aktus, kas attiecas uz reliģiskajām organizācijām un ar tām saistītajiem jautājumiem Latvijā;

4.5. izstrādāt priekšlikumus un izteikt viedokli valsts institūcijām sabiedrības audzināšanas jautājumos, lai sabiedrībā atjaunotu morāli ētiskās vērtības;

4.6. veicināt un pilnveidot Latvijas valsts un reliģisko organizāciju sadarbību.

III. Padomes vadība un sēdes

5. Padomi vada padomes priekšsēdētājs — Ministru prezidents. Padomes sēdes vada padomes priekšsēdētājs vai padomes līdzpriekšsēdētājs — Ministru prezidenta biedrs.

6. Padomes sekretārs ir padomes priekšsēdētāja norīkota un padomes apstiprināta amatpersona.

7. Padomes sēdes protokolē padomes priekšsēdētāja norīkots protokolists.

8. Padomes sēdes izziņo padomes priekšsēdētājs.

9. Padome sēdi sasauc vismaz reizi ceturksnī. Uzaicinājumu uz padomes sēdi, informāciju par sēdes norises vietu, darba kārtību un iepriekšējās sēdes protokolu padomes priekšsēdētājs nosūta vismaz 10 dienas pirms sēdes.

10. Padomes sēdes notiek ne ilgāk par divām stundām.

11. Ja padomes loceklis nevar piedalīties padomes sēdē, viņš pilnvaro savu pārstāvi piedalīties sēdē.

12. Padomes priekšsēdētājs var sasaukt padomes ārkārtas sēdi. Par padomes ārkārtas sēdi paziņo septiņas dienas pirms tās sasaukšanas.

13. Uz padomes sēdi, lai apspriestu darba kārtībā paredzētus jautājumus, var uzaicināt reliģisko konfesiju un padomes priekšsēdētāja vai padomes līdzpriekšsēdētāja ieteiktus ekspertus un speciālistus, kā arī citas personas, kas nav padomes locekļi. Minēto personu klātbūtne sēdē ir paredzēta sēdes darba kārtībā.

IV. Padomes viedoklis

14. Padome pieņem viedokli, ievērojot vienprātības (konsensa) principu.

15. Sēdē pieņemto padomes viedokli izskatīšanai padomes locekļiem un parakstīšanai sagatavo padomes sekretārs. Padomes priekšsēdētājs sagatavoto dokumentu nosūta attiecīgajam adresātam.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Trascina file per caricare