The measure is available in the following languages:
Tēze. Tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus atbilstoši saviem statūtiem (satversmei, nolikumam) ir reliģiskajām organizācijām, kuras 1940.gadā bija reģistrētas LR iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departamentā vai Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamentā, un ja tās nebija pārtraukušas savu reliģisko darbību, ir atjaunojušas savu juridiskās personas statusu, un tas ir apliecināts ar Reliģisko lietu pārvaldes izziņu.
Tēze. Tādas pašas tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus ir bijušo reliģisko organizāciju tiesību pārmantotājiem, t.i., reliģiskajām organizācijām, kuras savu darbību pēc 1940.gada bija pārtraukušas, bet tagad ir atjaunojušas savu juridisko personu statusu. Ja draudze vai reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā (likuma „Par īpašuma atdošanu reliģiskām organizācijām” 6.pants).
Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senāta Civillietu departamenta
2006.gada 8. februāra
SPRIEDUMS
Lietā Nr. SKC – 79
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāj senator ,
senator ,
senator ,
piedaloties Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas pārstāvim J.Z., Aglonas bazilikas draudzes pārstāvim zvērinātam advokātam A.Z., Aglonas pagasta padomes pārstāvei A.B. Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas pārstāvei I.B., 2006.gada 8.februārī atklātā tiesas sēdē Rīgā izskatīja civillietu sakarā ar atbildētājas Aglonas pagasta padomes kasācijas sūdzību par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2005.gada 20.oktobra spriedumu Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas prasībā pret Aglonas pagasta padomi, ar trešajām personām Latvijas Republikas Zemkopības ministriju, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Aglonas bazilikas draudzi, par īpašuma tiesību atjaunošanu uz nekustamiem īpašumiem.
Noklausījies senatora I.Šeptera ziņojumu, atbildētājas Aglonas pagasta padomes pārstāves A.B. un Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas pārstāves I.B. paskaidrojumus, ka spriedums atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā, un prasītājas Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas pārstāvja J.Z. un Aglonas bazilikas draudzes pārstāvja zvērināta advokāta A.Z. paskaidrojumus, ka spriedums atstājams negrozīts, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts
konstatēja
Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrija 2004.gada 11.maijā cēlusi prasību tiesā pret Aglonas pagasta padomi, ar trešajām personām Latvijas Republikas Zemkopības ministriju un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, norādot, ka uz 1940.gada 21.jūliju Romas katoļu baznīcai tagadējā Preiļu rajona Aglonas pagastā piederēja nekustamie īpašumi Jaunaglonā, ko apliecina Latvijas Valsts Vēstures arhīva izziņas.
Ar Izglītības Tautas komisāra Jūlija Lāča pavēli Nr.170 1940.gada 20.septembrī Baznīcai tika atņemtas divas ģimnāzijas, tostarp, Latvijas Katoļu izglītības biedrības uzturētā sieviešu ģimnāzija. Savukārt 1940.gada 12.oktobrī tika atņemts Baznīcai Latvijas Katoļu izglītības biedrības nekustamais īpašums Jaunaglonā 41,115 ha platībā, 22 ēkas un kustamā manta Ls 84 239,56 vērtībā pēc toreizējā lata kursa.
Prasībā norādīts, ka Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrija ir katoļu konfesijas reliģiskais centrs Latvijā, ko apliecina reģistrācijas apliecība un statūti un tai ir atjaunojamas īpašuma tiesības uz Latvijas katoļu izglītības biedrībai piederošajiem īpašumiem Jaunaglonā:
- uz zemes gabalu 6,6 ha, ar kadastra apzīmējumu Nr.[..] un ēkām – vecais mācību korpuss, mācību darbnīcām, mācību laboratoriju [..adrese 1..] ielā 4 un dzīvojamo māju [..adrese 2..] ielā 2, garāžu Nr.3 [..adrese 3..] ielā 3;
- uz zemes gabalu 2,8 ha, ar kadastra apzīmējumu Nr.[..] un kūti-šķūni [..adrese 4..] ielā 3;
- uz zemesgabalu 1,6 ha, ar kadastra apzīmējumu Nr.[..] un šķūni (bez adreses);
- uz zemes gabalu 8,2 ha, ar kadastra apzīmējumu Nr.[..] un dzīvojamo māju [..adrese 5..] ielā 3;
- uz zemes gabalu 9,6 ha, ar kadastra apzīmējumu Nr.[..];
- uz zemes gabalu 1,0 ha, ar kadastra apzīmējumu Nr.[..];
- uz zemes gabalu 1,8027 ha, ar kadastra apzīmējumu Nr.[..], [..adrese 6..] ielā 5;
- uz zemes gabalu 1,3365 ha, ar kadastra apzīmējumu Nr.[..], [..adrese 7..] ielā 7;
- uz Kameņecas HES-slūžas, pārgāznes, atvadkanāli, HES ēku, pievadkanālu.
Prasība pamatota uz Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma 10.pantu un likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām” 6. un 16.pantu.
Sakarā ar celto prasību atbildētāja Aglonas pagasta padome iesniegusi paskaidrojumus, kuros norāda, ka Aglonas pagasta padome nevar būt atbildētājs prasības daļā par īpašuma tiesību atjaunošanu un ēkām, jo tās neatrodas Aglonas pagasta padomes bilancē. Uzskata par nepamatotu prasību daļā par īpašuma tiesību atjaunošanu uz trim zemes gabaliem ar kadastra numuriem Nr.[..], Nr.[..], Nr.[..], ar kopējo platību 38,06 ha, jo prasītāja Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrija nav iesniegusi pierādījumus, ka tā būtu Latvijas Katoļu izglītības biedrības tiesību pārmantotāja. Minētie pierādījumi tikuši analizēti gan 2002.gada 22.oktobra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumā, gan arī 2003.gada 22.janvāra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumā un abos spriedumos atzīti par nepietiekošiem.
Ar Latgales apgabaltiesas spriedumu prasība noraidīta, norādot, ka lietā nav pierādījumu par to, ka Latvijas Katoļu izglītības biedrība bijusi reliģiska organizācija, kā rezultātā Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrija būtu tiesīga pārņemt minētās biedrības īpašumus.
Izskatot lietu sakarā ar prasītājas apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta ar 2005.gada 20.oktobra spriedumu Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrija prasību apmierinājusi.
Tiesa konstatējusi, ka saskaņā ar likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 1.pantu atzīti par spēkā neesošiem laikā no 1940.gada 21.jūlija līdz Latvijas Republikas likuma „Par reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās brīdim – 1990.gada 13.oktobrim pieņemtie Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēti, Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas PSR Ministru Padomes, kā arī vietējo Tautas deputātu padomju un to izpildkomiteju lēmumi daļā par reliģisko organizāciju īpašumu atsavināšanu. Šā likuma 2.pantā noteikts, ka reliģiskajām organizācijām atjaunojamas īpašuma tiesības uz objektiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā laikā no 1940.gada līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atsavināti pamatojoties uz šā likuma 1.pantā minētajiem aktiem.
Civillietu tiesu palāta konstatējusi, ka no lietā esošajām Latvijas Valsts Vēstures arhīva izziņām redzams, ka strīdus nekustamie īpašumi uz 1940.gada 21.jūliju piederēja Latvijas katoļu izglītības biedrībai, kuri pamatojoties uz Izglītības Tautas komisāra pavēli 1940.gada 20.septembrī un 1940.gada 12.oktobrī tika atsavināti.
Likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” preambulā noteikts, ka reliģiskās organizācijas ir reliģiskie centri (kūrija, konsistorija, eparhija, savienība, padome), draudzes, misijas, klosteri, reliģiskās mācību iestādes un reliģiskās apvienības.
Šā likuma 6.panta 1.daļa nosaka, ka tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus atbilstoši saviem statūtiem (satversmei, nolikumam) ir reliģiskajām organizācijām, kuras 1940.gadā bija reģistrētas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departamentā vai Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamentā, ja tās netika pārtraukušas reliģisko darbību, ir atjaunojušas savu juridiskās personas statusu un tas ir apliecināts ar reliģisko lietu pārvaldes izziņu.
Tiesa konstatējusi, ka no Latvijas Valsts Vēstures arhīva 2004.gada 22.aprīļa izziņas Nr.5-JP-2858 redzams, ka ar Sabiedrisko lietu ministra 1938.gada 18.oktobra lēmumu R741 Preses un biedrību departamenta biedrību nodaļā pārreģistrēta „Latvijas katoļu izglītības biedrība” ar valdes sēdekli Aglonas pagasta Aglonā. Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu departamenta 1996.gada 3.aprīļa izziņā Nr.15-10/94 norādīts, ka reliģiskā organizācija Latvijas katoļu izglītības biedrība, kuru 1924.gada 30.decembrī bija reģistrējusi Latgales apgabaltiesa, 1938.gada 18.oktobrī tika pārreģistrēta Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamentā. Biedrības mērķis bija izglītības izplatīšana katoļu reliģijas garā, biedrība savu darbību pēc 1940.gada pārtrauca un šobrīd Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu departamentā nav reģistrēta.
Tādējādi tiesa atzinusi, ka atbilstoši likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 6.panta 2.daļa nosaka, ja draudze vai cita reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumu, kā arī reliģisko organizāciju izveidoto labdarības un citu biedrību, patversmju, nabagmāju u.tml. īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā.
Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka Latvijas katoļu izglītības biedrība savu darbību pēc 1940.gada pārtrauca un nav atjaunojusi. Tā kā tā vairs nepastāv, tās īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs un, šajā gadījumā, tā ir Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrija. Saskaņā ar Konkordata starp Svēto Krēslu un Latvijas valdību 13.pantu katoliskas savienības Latvijas teritorijā varēja darboties tikai Rīgas arhibīskapa uzraudzībā (apstiprināts ar 1992.gada 19.jūlija likumu). Tādējādi neviena katoliska savienība Latvijā nevarēja darboties, ja tā nebija Baznīcas nodibināta vai aprobēta. Latvijas katoļu izglītības biedrība, kas darbojās līdz 1940.gadam piederēja Katoļu baznīcas vienībai un nav pamatots pirmās instances tiesas secinājums, ka lietā nav pierādījumu tam, ka Latvijas katoļu biedrība būtu bijusi reliģiska organizācija.
Tiesa atzinusi, ka 1995.gada 7.septembra Reliģisko organizāciju likuma 3.pants, kura pirmajā daļā noteikts, ka reliģiskās organizācijas ir šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un diecēzes, neattiecas uz reliģiskajām organizācijām, kuras pastāvēja līdz 1940.gadam un uz kuru piederošajiem īpašuma objektiem, īpašuma tiesības atjaunošana noteikta ar speciālu likumu „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”. Ar Ministru kabineta 2004.gada 30.septembra rīkojumu Nr.717 tika nodoti īpašumi Jaunaglonā un Aglonas pagastā Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā. Šajā rīkojumā uzskaitītajos īpašumos neietilpst prasītājas pieprasāmie īpašumi, izņemot īpašumu [..adrese 3..] ielā 3, attiecībā pret kuru prasītājs no prasības atteicās.
Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves apelācijas instances tiesas sēdē iesniegtās Zemkopības ministrijas Budžeta un finanšu departamenta direktores izziņas, adresētas Izglītības un zinātnes ministrijai par īpašumiem Jaunaglonā, nepierāda Izglītības un zinātnes ministrijas īpašuma tiesības uz šiem objektiem. Šie objekti ar Ministru kabineta rīkojumu nav nodoti Izglītības uz zinātnes ministrijas valdījumā.
Civillietu tiesu palāta atzinusi, ka pirmās instances tiesas atsaukšanās uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2003.gada 22.janvāra spriedumu nav pamatota, jo tas taisīts strīdā starp citām pusēm un nav attiecināms uz izskatāmo strīdu. Pie kam, no minētā Senāta sprieduma izriet, ka būtiska nozīme strīda izšķiršanā ir tiesas secinājumam par to, ka strīdus ēka nav saglabājusies, neatkarīgi no tā, vai Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrija ir vai nav Latvijas katoļu izglītības biedrības īpašumu pārmantotāja.
Tiesa atzinusi, ka izskatāmā prasība nav celta uz tā pamata, ka Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrija ir Latvijas katoļu izglītības biedrības tiesību pārmantotāja, bet uz tā pamata, ka, tā kā šī biedrība pēc 1940.gada savu darbību ir pārtraukusi un tai nav tiesību pārmantotāja, tad atbilstoši likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 6.panta 2.daļai, tā pārņem šīs reliģiskās organizācijas īpašumus kā attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā.
Par apelācijas instances tiesas spriedumu kasācijas sūdzību iesniegusi atbildētāja Aglonas pagasta padome, norādot uz materiālo tiesību normu pārkāpumiem.
Kasatore norādījusi, ka tiesa nepamatoti atsaukusies uz 1917.gada Kanonisko tiesību kodeksa 686.pantu, jo kanonisko tiesību normas nav publiskas, bet ir baznīcas iekšējās normas. Tiesa pārkāpusi likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 6.pantu un 7.panta otro daļu.
Apelācijas instances tiesa, analizējot likuma 6.panta otrās daļas otro teikumu, nav ievērojusi likumu interpretācijas noteikumus. Likumdevējs, izdodot likumu, neesot šo teikumu izdalījis kā vienu atsevišķu panta daļu, līdz ar to šis teikums „ja draudze vai cita reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumu, kā arī reliģisko organizāciju izveidoto labdarības un citu biedrību, patversmju, nabagmāju u.c. īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā” ietilpst pašā pantā un tieši otrajā daļā noteiktajā un ir skatāms kopsakarībā ar to. Nepareizi interpretējot 6.pantā noteikto, esot izdarīts nepareizs secinājums par prasības apmierināšanu.To apstiprinot arī likuma 7.panta redakcija, kurā atsevišķi netiek izdalīta īpašuma pārņemšanas kārtība un netiek skaidrots pārņemšanas jēdziens.
Iepazinies ar lietas materiāliem un kasācijas sūdzības argumentiem, Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesas spriedums atstājams negrozīts, jo kasācijas sūdzībā norādītie motīvi ir nepamatoti un nevar būt par pamatu tiesas sprieduma atcelšanai.
Atbilstoši likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 6.pantam tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus atbilstoši saviem statūtiem(satversmei, nolikumam) ir reliģiskajām organizācijām, kuras 1940.gadā bija reģistrētas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departamentā vai Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamentā, ja tās netika pārtraukušas reliģisko darbību, ir atjaunojušas savu juridiskās personas statusu un tas ir apliecināts ar Reliģisko lietu pārvaldes izziņu. Tādas pašas tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus ir bijušo reliģisko organizāciju tiesību pārmantotājām, tas ir, reliģiskajām organizācijām, kuras savu darbību pēc 1940.gada bija pārtraukušas, bet tagad ir atjaunojušas savu juridiskās personas statusu. Ja draudze vai cita reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumu, kā arī reliģisko organizāciju izveidoto labdarības un citu biedrību, patversmju, nabagmāju u.tml. īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā. Par īpašuma tiesību pārmantotājām var atzīt atjaunotās reliģiskās organizācijas, kas pieder pie tās pašas konfesijas, pie kuras piederēja bijusī reliģiskā organizācija, ja to statūtos (satversmē, nolikumā) formulētie mērķi, uzdevumi un pamatmācība, kā arī tiesiskais statuss, nosaukums un darbības teritorija ir tādi paši. Īpašuma tiesību pārmantojamību pēc attiecīgā reliģiskā centra atzinuma konstatē tiesa, bet, ja centra nav, - tiesa izprasa Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu konsultatīvās padomes un Reliģisko lietu pārvaldes atzinumu. Jautājumu par ārvalstu reliģisko organizāciju īpašuma tiesību atjaunošanu katrā atsevišķā gadījumā izlemj Latvijas Republikas valdība.
Savukārt saskaņā ar likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 7.panta otro daļu Reliģisko organizāciju īpašuma tiesības (vai to pārmantojamības fakts) ir jāpierāda ar dokumentiem, bet, ja dokumenti nav saglabājušies, - ar tiesas spriedumu.
Tiesa atzinusi par pierādītu, ka atbilstoši likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 6.panta pirmās daļas noteikumiem Latvijas katoļu izglītības biedrība kā reliģiska organizācija uz 1940.gadu bija reģistrēta Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamentā, kā arī tas apstiprinās ar Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu departamenta izziņu. Savukārt pierādījumu pārvērtēšana neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.
Senāts atzīst par pamatotu tiesas atzinumu, ka, tā kā Latvijas katoļu izglītības biedrība savu darbību pēc 1940.gada pārtrauca un nav atjaunojusi, tā vairs nepastāv, tad tās īpašumus pārņem attiecīgais reliģiskais centrs un, šajā gadījumā, tā ir Romas katoļu kūrija. Šāda veida atzinums ir atbilstošs likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 6.pantam.
Ņemot vērā iepriekšminēto, nav pamatota kasatores norāde, ka tiesa pārkāpusi likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 6.pantu un 7.panta otro daļu. Nav apstiprinājumu arī guvis kasatores apgalvojums, ka tiesa nepamatoti piemērojusi 1917.gada Kanonisko tiesību kodeksa 686.pantu.
Senāts atzīst, ka pareizs ir tiesas atzinums, ka nav pamatota atsaukšanās uz Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Senāta 2003.gada 22.janvāra spriedumu, jo tas taisīts strīdā starp citām pusēm un nav attiecināms uz izskatāmo strīdu. Latvijā kā tiesību avoti netiek izmantoti tiesas precedenti.
Pastāvot šādiem apstākļiem, Senāts uzskata, ka kasācijas sūdzībā norādītie argumenti nav atzīstami par pareiziem un tie nevar būt par pamatu sprieduma atcelšanai, tāpēc kasācijas sūdzība noraidāma.
Pamatojoties uz Latvijas Civilprocesa likuma 474.panta 1.punktu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2005.gada 20.oktobra spriedumu atstāt negrozītu, bet Aglonas pagasta padomes kasācijas sūdzību noraidīt.
Tiesas sēdes priekšsēdētāj senator
senator
senator Tesi . Il diritto di recuperare illegalmente sequestrato elementi di proprietà secondo il suo Statuto ( Costituzione , i regolamenti ) sono organizzazioni religiose , che nel 1940 è stato registrato presso il Ministero degli Interni di Chiese e denominazioni , o il Dipartimento degli Affari Pubblici del Ministero dei Mass Media e attrezzature Società , e se non cessano le loro attività religiose sono rinnovato la propria personalità giuridica , ed è stato certificato dal Consiglio degli affari religiosi dichiarazione .
Tesi . Lo stesso diritto di recuperare gli elementi beni sequestrati illegalmente sono ex organizzazioni religiose aventi causa , cioè , le organizzazioni religiose , che entreranno in vigore dopo il 1940 avevano smesso , ma ora hanno aggiornato il loro status di persone giuridiche . Se una chiesa o organizzazione religiosa ha cessato di esistere , il suo patrimonio prese in carico dal centro religioso Lettonia ( della legge "Sulla restituzione delle organizzazioni religiose , " Sezione 6) .
Lettone Repubblica Corte Suprema
Senato Dipartimento di cause civili
2006 8 febbraio
SENTENZA
Caso No. SKC – 79
Lettone Senato della Corte Suprema , composta di
il presidente senatore I. Fridrihsons
,
Senator I.Z.Šepteris ,
Senatore E.Vernuša ,
partecipazione a Riga metropolijas cattolica JZ curia rappresentante , Aglona avvocato parrocchia di legge che rappresenta AZ Consiglio Parrocchiale Aglona rappresentativa AB Latvian Ministero dell'Istruzione e della Scienza Ministero rappresentativa IB , 8 febbraio 2006 un'audizione pubblica a Riga considerato in relazione a un imputato civile consiglio Aglonas parrocchiale cassazione ricorso contro la sentenza Lettonia Repubblica Corte Suprema Divisione Civile del 20 ottobre 2005 a metropolijas Riga azione curia cattolica romana contro Aglonas consiglio parrocchiale con terzi Repubblica Lettone Ministero delle Politiche Agricole , lettone Ministero dell'Istruzione e della Scienza , il restauro della chiesa Aglona dei diritti di proprietà immobiliare .
Dopo aver ascoltato rapporto senatore I.Šeptera , i convenuti Consiglio Parrocchiale Aglona rappresentativa AB e il Ministero lettone dell'Istruzione e della Scienza , Ministero della IB tesi che la sentenza sia annullata e il caso è deferito alla Corte di appello , e il ricorrente Riga metropolijas romana rappresentante curia cattolica di JZ e Aglona parrocchia avvocato rappresentante AZ tesi che la sentenza essere lasciato invariato, lettone Corte Suprema del Senato fondare
Metropolijas Riga che sono cattolica romana 11 maggio 2004, ha portato una causa contro Aglonas consiglio parrocchiale , da un terzo lettone Repubblica Ministero dell'Agricoltura e del Ministero dell'Istruzione della Lettonia per il riconoscimento della proprietà di beni immobili , affermando che il 1940 21 ° Luglio Chiesa cattolica romana ora Preilu Aglona quartiere immobiliare - municipalizzata Jaunagluona , come testimoniano i lettoni dello Stato Archivio Storico della cognizione .
Il Commissario di Education decreto N. 170 del luglio Bear su 20 Settembre 1940 , la Chiesa è stata privata di due palestre , tra cui l'Associazione Lettone dell'educazione cattolica gestito da palestra delle donne . A sua volta, 12 Ottobre, 1940 , è stato portato via dalla Chiesa cattolica Education Association del lettone immobiliare Jaunagluona 41,115 ettari di terreno, 22 fabbricati e beni mobili del valore di US $ 84 239,56 presso l'allora cambio.
La richiesta indica che il Riga metropolijas confessioni cattoliche che sono il centro religioso cattolico in lingua lettone , come dimostra il certificato di iscrizione e lo statuto , ed è di proprietà rinnovabile dall'associazione lettone dei beni dell'educazione cattolica di proprietà Jaunagluona
- Il pacchetto è di 6,6 ettari , con la designazione catastale n [ .. ] Ed edifici - il vecchio edificio scolastico , laboratori di formazione , laboratori didattici [ indirizzo .. 1 .. ] 4 Street e gli edifici residenziali [ 2 .. indirizzo .. ] Street 2 , No. 3 garage [ .. indirizzo .. 3 ] Street 3 ;
- Su un terreno di 2,8 ettari , con la designazione catastale n [ .. ] E la stalla - fienile [ indirizzo .. 4 .. ] Street 3 ;
- 1,6 ettari di terreno in poi, con la designazione catastale n [ .. ] E fienile ( nessun indirizzo ) ;
- Il pacco è 8,2 ettari , con la designazione catastale n [ .. ] e abitazioni [ .. 5 .. Indirizzo ] Street No. 3;
- Il pacchetto è di 9,6 ettari , con la designazione catastale n [ .. ]
- Il pacchetto è di 1,0 ettari , con la designazione catastale n [ .. ]
- Su un appezzamento di terreno 1,8027 ettari , con la designazione catastale n [ .. ] [ .. 6 .. Indirizzo ] Street 5 ;
- Su un appezzamento di terreno 1,3365 ettari , con la designazione catastale n [ .. ] [ .. Indirizzo .. 7 ] Street 7 ;
- Per Kameneca HES -serrature , sfioratori , atvadkanāli hes foro di alimentazione costruzione .
Azione basata sulla Repubblica lettone e la Santa Sede l'articolo 10 del trattato e la legge "Sulla restituzione dei beni alle organizzazioni religiose , " la sesta e la 16.
A causa del ricorso proposto dalla convenuta Consiglio Parrocchiale Aglona presentato una precisazione affermando che il Consiglio Parrocchiale Aglona non può essere un convenuto nella causa per il ripristino dei diritti e degli edifici di proprietà , in quanto non sono il bilancio di Aglona Parish Consiglio . Considerata parte delle richieste irragionevoli per il ripristino dei diritti di proprietà su tre appezzamenti di terreno , numeri catastali n [ .. ] , n [ .. ] , n [ .. ] , con una superficie totale di 38,06 ettari , in quanto la ricorrente metropolijas Riga Roma I cattolici che non hanno presentato la prova che sarebbe lettone Education Association cattolica avente causa. Che la prova era stato analizzato nella sentenza 22 ottobre 2002 Lettone Repubblica Corte Suprema Divisione Civile del 22 gennaio 2003 e la sentenza della Corte Suprema Repubblica lettone e riconosciuto due sentenze sono insufficienti .
Il Tribunale regionale di Latgale ha respinto il ricorso , affermando che il caso non esiste alcuna prova che l'Associazione Lettone dell'educazione cattolica ha avuto un organizzazione religiosa a seguito di Riga metropolijas cattolici che avrebbero diritto ad assumere le attività di tale associazione .
Esaminando il caso del ricorso della ricorrente contro la sentenza di primo grado , lettone Corte Suprema Civil Division entro il 20 ottobre , sentenza 2005 di Riga metropolijas cattolica che soddisfacesse il requisito.
La corte ha ritenuto che ai sensi della legge "Sulla restituzione dei beni alle organizzazioni religiose " Articolo 1, dichiarato nullo , al momento del 21 luglio 1940 la legge lettone "Sulla voce le organizzazioni religiose " in vigore - 13 ottobre 1990 adottata dal lettone SSR Soviet Supremo Presidio decreti del lettone Consiglio SSR dei commissari del popolo e del Consiglio dei ministri del lettone SSR , così come i consigli locali dei deputati della gente e le loro decisioni comitato esecutivo fanno parte di una organizzazione religiosa di rinunciare struttura . La sezione 2 stabilisce che le organizzazioni religiose la proprietà degli impianti da fonti rinnovabili territorio lettone della Repubblica dal 1940 al presente legge entrata in vigore della esproprio , sulla base della presente legge, l'articolo 1 della predetta legge .
Civil Division ha dichiarato che il caso della storia di lettoni Archivio di Stato storici indagini emerge che le controversie immobiliare su 21 LUGLIO 1940 apparteneva al lettone dell'educazione cattolica , che sulla base dell'ordine del Commissario istruzione il 20 set 1940 e il 1940 12 ottobre è stata espropriata .
" La legge sulla restituzione dei beni alle organizzazioni religiose ", il preambolo afferma che le organizzazioni religiose sono centri religiosi (che , concistoro , diocesi , consiglio sindacale ) , chiese , missioni , monasteri, istituzioni educative religiose e organizzazioni religiose .
Parte 1 di questa Sezione 6 prevede che il diritto di recuperare illegalmente sequestrato elementi di proprietà secondo il suo Statuto ( Costituzione , i regolamenti ) è un'organizzazione religiosa , che è stato istituito nel 1940 , lettone Ministero dell'Interno delle Chiese e denominazioni , o il Dipartimento degli Affari Pubblici del Ministero dei Mass Media e Società reparto, dove sono stati fermati da attività religiose , ha aggiornato la propria personalità giuridica e viene evidenziato dalla dichiarazione Ufficio affari religiosi
La Corte ha constatato che i lettoni dello Stato Archivio Storico 22 aprile 2004 , No.5 cognitivo - JP- 2858 mostra che il Ministro degli Affari Sociali il 18 Ottobre 1938 la decisione R741 Premere e attrezzature Society of Society capitolo ristampato " Latvian Education Associazione Cattolica " un posto a bordo Aglona Aglona Parish. Repubblica Lettone Ministero della Giustizia , Dipartimento per gli Affari Religiosi il 3 aprile 1996 Nr.15-10/94 dichiarazione indica che l' organizzazione religiosa Latvian Catholic Education Association , che è stato registrato il 30 dicembre 1924 a Latgale Tribunale regionale , il 18 ottobre 1938 è stato ristampato Repubblica Lettone Ministero della media pubblici e reparto Society. La società è stata finalizzata alla diffusione educativo spirito religioso cattolico dell'associazione da parte le sue operazioni cessata nel 1940 e ora è il Ministero della Giustizia , il Dipartimento per gli affari religiosi non è stato registrato .
Pertanto , la Corte ha dichiarato che , secondo la legge "Sulla restituzione dei beni alle organizzazioni religiose " Parte 2 dell'articolo 6 stabilisce che a meno che la chiesa o altra organizzazione religiosa non esiste più , le sue proprietà , così come le organizzazioni religiose stabilite per beneficenza e di altre società , pensiline, ecc poorhouse . struttura assunta dal centro religioso in lingua lettone .
La Corte d'appello ha rilevato che l'Associazione Lettone dell'educazione cattolica per le loro attività nel 1940 e non si è fermato rinnovata . Dal momento che ha cessato di esistere , il suo patrimonio assunte dal centro religioso e , in questo caso , è metropolijas Riga che sono cattolica romana . Sotto il Concordato tra la Santa Sede e 13 del lettone governo lettone territorio cattolici unione potrebbe funzionare solo sotto la supervisione dell'arcivescovo di Riga ( approvato con la legge del 19 luglio 1992) . Quindi, nessuna dell'Unione Cattolica del lettone non potrebbe funzionare se non è stato istituito in chiesa o praticamente verificato. Latvian Catholic Education Association , che ha operato fino al 1940 apparteneva alla Chiesa cattolica e l'unità non è supportata constatazione della Corte che il caso non esiste alcuna prova che l'Associazione lettone dei cattolici sarebbe stata una organizzazione religiosa .
La Corte ha dichiarato che il 7 settembre 1995 la legge sulle organizzazioni religiose sezione 3 , primo comma, che le organizzazioni religiose sono in conformità con le congregazioni di diritto , unione religiosa (chiesa) e la diocesi non si applica a organizzazioni religiose , che esisteva fino al 1940 . l' anno e sugli impianti di proprietà di proprietà , il ripristino dei diritti di proprietà stabilito dalla legge speciale "Sulla restituzione dei beni alle organizzazioni religiose . " Il Gabinetto dei Ministri del 30 settembre 2004 l'ordine è stato passato proprietà Nr.717 Jaunagluona Aglonas parrocchia e il Ministero del possesso dell'Istruzione . Questo ordine non include le proprietà elencate ricorrenti proprietà richieste , diverse dalla proprietà [ indirizzo .. 3 .. ] Street 3 , in relazione al ricorrente dall'obbligo rinunciato .
La Corte d'appello ha rilevato che l'udienza dell'Istruzione e della Scienza , Ministero del ricorso presentato al Ministero del Direttore Bilancio e Finanze della inchiesta Dipartimento , indirizzata al Ministero dell'Istruzione e della Scienza della proprietà Jaunagluona non dimostra Ministero della Pubblica Istruzione e dei diritti di proprietà di questi oggetti . Questi articoli su ordinazione del Consiglio dei Ministri non sono state trasferite al Ministero del possesso dell'Istruzione .
Civil Division ritenuto che il riferimento del primo giudice istanza al giudizio della Lettonia Repubblica della Corte Suprema del 22 gennaio 2003 non era giustificata perché è stato dato in una controversia tra le altre parti e non è rilevante per la presente controversia . Inoltre , dal giudizio del Senato che un ruolo importante nella risoluzione della controversia è la conclusione del giudice che l'edificio non è sopravvissuto controversia, indipendentemente dal fatto che metropolijas Riga cattolici o che non siano lettone dei cattolici erede dell'educazione immobiliare .
La Corte ha ritenuto che questa azione non è portato per il fatto che i metropolijas Riga cattolici che sono Latvian successore Education Association cattolica nel titolo, ma per il fatto che , dal 1940 società per il suo funzionamento è sospeso e non ha alcun successore a titolo , quindi secondo la legge "Sulla restituzione dei beni alle organizzazioni religiose " di cui all'articolo 6, comma 2 , che riprende la struttura di una organizzazione religiosa come il centro religioso in lingua lettone .
In appello , la sentenza della Corte di Cassazione contro il convenuto Consiglio Parrocchiale Aglona , riferendosi alle violazioni di diritto sostanziale .
Kasatore ha sottolineato che il giudice impropriamente invocato il 1917 Codice di Diritto Canonico 686.pantu perché le norme del diritto canonico non è pubblico , ma le norme interne della chiesa . La Corte ha violato la legge "Sulla restituzione dei beni alle organizzazioni religiose " e dell'articolo 6 , secondo comma, dell'articolo 7.
La Corte d'Appello , l'analisi della Sezione 6 , secondo comma , seconda frase , non ha rispettato le regole d'interpretazione della legge . Il legislatore , la questione della legge , questa frase non viene individuata come un paragrafo a parte , dunque , che la frase "se la chiesa o altra organizzazione religiosa non esiste più , le sue proprietà , così come le organizzazioni religiose stabilite per beneficenza e di altre società , rifugi , ecc poorhouse struttura assunta dal centro religioso lettone " all'interno dello stesso articolo e che nel secondo set e deve essere letta in combinato disposto con esso . Errata interpretazione di cui all'articolo 6 , è stata fatta a conclusione sbagliata sui requisiti apmierināšanu.To confermato dal testo dell'articolo 7 , che non è di proprietà procedura di acquisizione separati e non spiega il concetto di acquisizione .
Leggi il caso e gli argomenti del ricorso , il Senato riconosce che la decisione della corte d'appello lasciato invariato perché la denuncia cassazione motivazioni indicate sono irragionevoli e non possono essere oggetto di una sentenza del tribunale di essere messo da parte.
Secondo la legge "Sulla restituzione dei beni alle organizzazioni religiose " , articolo 6, diritto di recuperare illegalmente elementi di immobili sequestrati in conformità con la sua Carta ( Costituzione , i regolamenti ) è una organizzazione religiosa , che è stato istituito nel 1940 , lettone Ministero dell'Interno delle Chiese e denominazioni , o il Dipartimento degli Affari Pubblici del Ministero della Stampa e Dipartimento della società , dove sono stati fermati da attività religiose , ha aggiornato la propria personalità giuridica ed è stato certificato dal Consiglio degli affari religiosi dichiarazione . Lo stesso diritto di recuperare gli elementi beni sequestrati illegalmente sono ex organizzazioni religiose aventi diritto , cioè , le organizzazioni religiose , che entreranno in vigore dopo il 1940 avevano smesso , ma ora restaurato sua personalità giuridica . Se una chiesa o altra organizzazione religiosa non esiste più , le sue proprietà , così come le organizzazioni religiose istituite per beneficenza e di altre società , pensiline, ecc ospizio . struttura assunta dal centro religioso in lingua lettone . Per i diritti di proprietà ereditaria possono riconoscere le rinnovate organizzazioni religiose appartenenti alla stessa denominazione , che apparteneva all'ex organizzazione religiosa , se la Carta ( Costituzione, le leggi ) ha affermato obiettivi, compiti e dottrine fondamentali , così come lo status giuridico del titolo e la zona è tale stessi . I diritti di proprietà di eredità come il centro religioso delle note parere della Corte , ma se il centro non esiste - il giudice ha chiesto lettone Repubblica Ministero della giustizia , gli affari religiosi e il Consiglio consultivo per gli affari religiosi opinione . La questione di religiosi stranieri organizzazioni restituzione delle proprietà in ogni caso deciso dal governo lettone .
Tuttavia, secondo la legge "Sulla restituzione dei beni alle organizzazioni religiose ", il secondo comma dell'articolo 7 delle organizzazioni religiose il diritto di proprietà ( o il fatto di eredità ) è stabilita dai documenti , ma i documenti non sono sopravvissuti - una condanna.
La corte ha ritenuto come un fatto che secondo la legge "Sulla restituzione dei beni alle organizzazioni religiose " di cui all'articolo 6 , primo comma, del lettone di educazione cattolica come organizzazione religiosa è stata fondata nel 1940 dal Ministero della media pubblici e attrezzature Società, nonché la conferma della Lettonia Giustizia Repubblica Ministero della dichiarazione del Dipartimento affari religiosi . A sua volta , l'evidenza non comprende una nuova valutazione della Corte di Cassazione .
Senato riconosce il parere della Corte , che , come l'Associazione Lettone dell'educazione cattolica per le loro attività nel 1940 e non ha smesso di rinnovo , non esiste più , quindi il suo patrimonio rilevata dal centro religioso e , in questo caso, è un cattolico romano che sono . Questo tipo di parere è la legge "Sulla restituzione organizzazioni religiose ", articolo 6 .
In considerazione di quanto sopra, è indicazione kasatores ragionevole che il giudice ha violato la legge "Sulla restituzione dei beni alle organizzazioni religiose " e dell'articolo 6 , secondo comma, dell'articolo 7. Nessuno ha anche ottenuto kasatores sostengono che il giudice impropriamente applicato il 1917 del Codice di Diritto Canonico 686.pantu .
Il Senato riconosce che il diritto a parere giuridico che non vi sia ragionevole affidamento sul lettone giudizio Repubblica della Corte Suprema del 22 gennaio 2003, è stato dato in una controversia tra le altre parti e non è rilevante per la presente controversia . Legislazione lettone come fonti non sono sotto precedenti legali .
In tali circostanze , il Senato ha esaminato la denuncia cassazione agli argomenti addotti non sono considerate corrette e non devono essere una base per il giudizio di essere messo da parte , in modo che la denuncia cassazione respinto .
Sulla base del lettone codice di procedura civile 474.panta paragrafo 1, la Lettonia Corte Suprema del Senato
tenuto
Sentenza Lettone divisione Civil Repubblica Suprema Corte del 20 ottobre 2005 , ha lasciato invariato , ma consiglio Aglonas parrocchiale ricorso è respinto.
Il Presiedente Senator I. Fridrihsons
Il senatore I.Z.Šepteris
Il senatore E.Vernuša