Print Friendly

Il provvedimento è disponibile nelle seguenti lingue:

Latvijas Republikas Satversme
(Latvijas Satversmes Sapulces 1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemtā)

Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi:

I nodaļa. Vispārējie noteikumi

1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

4. Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.

(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)

II nodaļa. Saeima

5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.

6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.

8. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu.

(27.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1994.)

9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

10. Saeimu ievēlē uz četriem gadiem.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

11. Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

12. Jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras.

13. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumos notiek citā gada laikā, tad šāda Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākošā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

14. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2010.)

15. Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā.

16. Saeima ievēlē savu prezidiju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. Saeimas prezidijs darbojas nepārtraukti pa visu Saeimas pilnvaru laiku.

17. Jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi atklāj iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs vai prezidija uzdevumā cits prezidija loceklis.

18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.

Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:

"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."

(30.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.2002.)

19. Saeimas prezidijs sasauc Saeimas sesijas un nosaka kārtējas vai ārkārtējas sēdes.

20. Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts Prezidents, ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

21. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.

(30.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.05.2002.)

22. Saeimas sēdes ir atklātas. Desmit Saeimas locekļiem, Valsts Prezidentam, ministru prezidentam vai ministram pieprasot, Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt noturēt aizklātu sēdi.

23. Saeimas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz puse Saeimas locekļu.

24. Saeima, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

25. Saeima izvēlē komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijām ir tiesība pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm, kā arī uzaicināt savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un pašvaldības iestāžu atbildīgos priekšstāvjus. Komisijas var darboties arī starp sesijām.

26. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

27. Saeimai ir tiesība iesniegt ministru prezidentam vai atsevišķam ministram pieprasījumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņiem vai viņu pilnvarotai atbildīgai valsts amata personai. Ministru prezidentam vai ministram uz Saeimas vai tās komisijas pieprasījumu jāceļ tām priekšā attiecīgi dokumenti un aktis.

28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata:

1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai

2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.

29. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.

30. Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

31. Saeimas loceklim ir tiesība atteikties no liecības došanas:

1) par personām, kuras viņam kā tautas priekšstāvim uzticējušas kādus faktus vai ziņas;

2) par personām, kurām viņš, izpildot savus tautas priekšstāvja pienākumus, uzticējis kādus faktus vai ziņas;

3) par pašiem šiem faktiem un ziņām.

32. Saeimas loceklis nevar pats, ne arī uz citas personas vārdu saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas. Šī panta nosacījumi attiecas uz ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi.

33. Saeimas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem.

34. Par Saeimas un komisiju sēžu atreferējumiem, ja tie saskan ar patiesību, nevienu nevar saukt pie atbildības. Par Saeimas un komisiju slēgtām sēdēm var sniegt ziņas tikai ar Saeimas vai komisijas prezidija atļauju.

III nodaļa. Valsts prezidents

35. Valsts Prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

36. Valsts Prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

37. Par Valsts Prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

38. Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts Prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras.

39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

40. Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2007.)

41. Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.

42. Valsts Prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku.

43. Valsts Prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu.

44. Valsts Prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts Prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.

45. Valsts Prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. Amnestiju dod Saeima.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

46. Valsts Prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību.

47. Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība.

48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.

49. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2010.)

50. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts Prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.

51. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēlē jaunu Valsts Prezidentu.

52. Ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.

53. Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts Prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot četrdesmit astotā un piecdesmit sestā pantā paredzētos gadījumos.

54. Valsts Prezidentu var saukt pie kriminālās atbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu.

IV nodaļa. Ministru kabinets

55. Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.

56. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents.

57. Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums.

58. Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes.

59. Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā ministru prezidentam jāaicina cita persona.

60. Ministru kabineta sēdes vada ministru prezidents un viņa prombūšanas laikā tas ministrs, kuru viņš uz to ir pilnvarojis.

61. Ministru kabinets apspriež visus atsevišķus ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus.

62. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad ministru kabinetam ir tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds ministru kabineta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai.

63. Ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi, un ministru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs un iesniegt papildinājumus un pārlabojumus pie likumprojektiem.

V nodaļa. Likumdošana

64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.

65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.

66. Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets.

Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.

67. Saeima lemj par valsts bruņotā spēka lielumu miera laikā.

68. Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.

Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.

Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.

(08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2003.)

69. Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.

(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

70. Valsts Prezidents izsludina pieņemtos likumus šādā kārtā: «Saeima (resp. tauta) ir pieņēmusi un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu: (likuma teksts)».

71. Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

72. Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

74. Saeimā pieņemtais un septiņdesmit otrā panta kārtībā apturētais likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu.

(21.03.1933. likuma redakcijā)

75. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts Prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Prezidents pieņemto likumu saņēmis.

76. Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.

(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)

78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos.

(08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2003.)

80. Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir balsstiesības Saeimas vēlēšanās.

81.

(Izslēgts ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2007.)

VI nodaļa. Tiesa

82. Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā — arī kara tiesas.

(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)

83. Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.

84. Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

85. Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu."

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)

86. Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.

VII nodaļa. Valsts kontrole

87. Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.

88. Valsts kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pat kārtībā, kā tiesnešus, bet tikai uz noteiktu laiku, kurā viņus var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

(Nodaļa 15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)

89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

92. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.

93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.

95. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.

96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.

98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.

(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.

(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

103. Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.

104. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.

(30.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.05.2002.)

105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

106. Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.

107. Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.

108. Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.

109. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.

(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

111. Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.

112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.

113. Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.

114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

115. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.

J. Čakste, 
Satversmes Sapulces prezidents 

R. Ivanovs, 
Satversmes Sapulces sekretārs

 

Trascina file per caricare

THE CONSTITUTION

OF THE REPUBLIC OF LATVIA

19 September 2013 [shall come into force from 18 October 2013].

 

The people of Latvia, in freely elected Constitutional Assembly, have adopted the following State Constitution:

 

Chapter I

General Provisions

 

1. Latvia is an independent democratic republic.

2. The sovereign power of the State of Latvia is vested in the people of Latvia.

3. The territory of the State of Latvia, within the borders established by international agreements, consists of Vidzeme, Latgale, Kurzeme and Zemgale.

4. The Latvian language is the official language in the Republic of Latvia. The national flag of Latvia shall be red with a band of white.

[15 October 1998]

 

Chapter II

The Saeima
(The Parliament of the Republic of Latvia)

5. The Saeima shall be composed of one hundred representatives of the people.

6. The Saeima shall be elected in general, equal and direct elections, and by secret ballot based on proportional representation.

7. In the division of Latvia into separate electoral districts, provision for the number of members of the Saeima to be elected from each district shall be proportional to the number of electors in each district.

8. All citizens of Latvia who enjoy full rights of citizenship and, who on election day have attained eighteen years of age shall be entitled to vote.

9. Any citizen of Latvia, who enjoys full rights of citizenship and, who is more than twenty-one years of age on the first day of elections may be elected to the Saeima.

10. The Saeima shall be elected for a term of four years.

11. Elections for the Saeima shall be held on the first Saturday in October.

12. The newly elected Saeima shall hold its first sitting on the first Tuesday in November, when the mandate of the previous Saeima shall expire.

13. Should elections for the Saeima, by reason of the dissolution of the previous Saeima, be held at another time of the year, the Saeima so elected shall convene not later than one month after its election, and its mandate shall expire upon the convening of the new Saeima on the first Tuesday in November following the elapse of three years after such election.

14. Not less than one tenth of electors has the right to initiate a national referendum regarding recalling of the Saeima. If the majority of voters and at least two thirds of the number of the voters who participated in the last elections of the Saeima vote in the national referendum regarding recalling of the Saeima, then the Saeima shall be deemed recalled. The right to initiate a national referendum regarding recalling of the Saeima may not be exercised one year after the convening of the Saeima and one year before the end of the term of office of the Saeima, during the last six months of the term of office of the President, as well as earlier than six months after the previous national referendum regarding recalling of the Saeima.

The electors may not recall any individual member of the Saeima.

15. The Saeima shall hold its sittings in Rīga, and only in extraordinary circumstances may it convene elsewhere.

16. The Saeima shall elect a Presidium that shall be composed of a Chairperson, two Deputies and Secretaries. The Presidium shall function continuously during the mandate of the Saeima.

17. The first sitting of the newly elected Saeima shall be opened by the Chairperson of the preceding Saeima or by another member of the Presidium at the direction of the Presidium.

18. The Saeima itself shall review the qualifications of its members.

A person elected to the Saeima shall acquire the mandate of a Member of the Saeima if such person gives the following solemn promise:

“I, upon assuming the duties of a Member of the Saeima, before the people of Latvia, do swear (solemnly promise) to be loyal to Latvia, to strengthen its sovereignty and the Latvian language as the only official language, to defend Latvia as an independent and democratic State, and to fulfil my duties honestly and conscientiously. I undertake to observe the Constitution and laws of Latvia."

19. The Presidium shall convene sessions of the Saeima and schedule regular and extraordinary sittings.

20. The Presidium shall convene sittings of the Saeima if requested by the President, the Prime Minister, or not less than one third of the members of the Saeima.

21. The Saeima shall establish rules of order to provide for its internal operations and order. The working language of the Saeima is the Latvian language.

22. Sittings of the Saeima shall be public. The Saeima may decide by a majority vote of not less than two-thirds of the members present to sit in closed session, if so requested by ten members of the Saeima, or by the President, the Prime Minister, or a Minister.

23. Sittings of the Saeima may take place if at least half of the members of the Saeima participate therein.

24. The Saeima shall make decisions by an absolute majority of votes of the members present at the sitting, except in cases specifically set out in the Constitution. 

25. The Saeima shall establish committees and determine the number of members and their duties. Committees have the right to require of individual Ministers or local government authorities information and explanations necessary for the work of the committees, and the right to invite to their sittings responsible representatives from the relevant ministries or local government authorities to furnish explanations. Committees may also carry on their work between sessions of the Saeima. 

26. The Saeima shall appoint parliamentary investigatory committees for specified matters if not less than one-third of its members request it. 

27. The Saeima shall have the right to submit to the Prime Minister or to an individual Minister requests and questions which either they, or a responsible government official duly authorised by them, must answer. The Prime Minister or any Minister shall furnish the relevant documents and enactments requested by the Saeima or by any of its committees. 

28. Members of the Saeima may not be called to account by any judicial, administrative or disciplinary process in connection with their voting or their views as expressed during the execution of their duties. Court proceedings may be brought against members of the Saeima if they, albeit in the course of performing parliamentary duties, disseminate:

1) defamatory statements which they know to be false, or

2) defamatory statements about private or family life. 

29. Members of the Saeima shall not be arrested, nor shall their premises be searched, nor shall their personal liberty be restricted in any way without the consent of the Saeima. Members of the Saeima may be arrested if apprehended in the act of committing a crime. The Presidium shall be notified within twenty-four hours of the arrest of any member of the Saeima; the Presidium shall raise the matter at the next sitting of the Saeima for decision as to whether the member shall continue to be held in detention or be released. When the Saeima is not in session, pending the opening of a session, the Presidium shall decide whether the member of the Saeima shall remain in detention. 

30. Without the consent of the Saeima, criminal prosecution may not be commenced and administrative fines may not be levied against its members. 

31. Members of the Saeima have the right to refuse to give evidence:

1) concerning persons who have entrusted to them, as representatives of the people, certain facts or information;

2) concerning persons to whom they, as representatives of the people, have entrusted certain facts or information; or

3) concerning such facts or information itself. 

32. Members of the Saeima may not, either personally or in the name of another person, receive government contracts or concessions. The provisions of this Article shall apply to Ministers even if they are not members of the Saeima. 

33. The remuneration of members of the Saeima shall be from state funds. 

34. No person may be called to account for reporting the sittings of the Saeima or its committees if such reports correspond to fact. Information about closed sessions of either the Saeima or its committees may only be disclosed with the permission of the Presidium of the Saeima or the committee.

[27 January 1994; 4 December 1997; 15 October 1998; 30 April 2002; 8 April 2009]

 

Chapter III

The President

35. The Saeima shall elect the President for a term of four years. 

36. The President shall be elected by secret ballot with a majority of the votes of not less than fifty-one members of the Saeima. 

37. Any person who enjoys full rights of citizenship and who has attained the age of forty years may be elected President. A person with dual citizenship may not be elected President. 

38. The office of the President shall not be held concurrently with any other office. If the person elected as President is a member of the Saeima, he or she shall resign his or her mandate as a member of the Saeima. 

39. The same person shall not hold office as President for more than eight consecutive years. 

40. The President, upon taking up the duties of office, at a sitting of the Saeima, shall take the following solemn oath:

“I swear that all of my work will be dedicated to the welfare of the people of Latvia. I will do everything in my power to promote the prosperity of the Republic of Latvia and all who live here. I will hold sacred and will observe the Constitution of Latvia and the laws of the State. I will act justly towards all and will fulfil my duties conscientiously.” 

41. The President shall represent the State in international relations, appoint the diplomatic representatives of Latvia, and also receive diplomatic representatives of other states. The President shall implement the decisions of the Saeima concerning the ratification of international agreements. 

42. The President shall be the Commander-in-Chief of the armed forces of Latvia. During wartime, the President shall appoint a Supreme Commander. 

43. The President shall declare war on the basis of a decision of the Saeima. 

44. The President has the right to take whatever steps are necessary for the military defence of the State should another state declare war on Latvia or an enemy invade its borders. Concurrently and without delay, the President shall convene the Saeima, which shall decide as to the declaration and commencement of war. 

45. The President has the right to grant clemency to criminals against whom judgment of the court has come into legal effect. The extent of, and procedures for, the utilisation of this right shall be set out in a specific law. The Saeima grants amnesty. 

46. The President has the right to convene and to preside over extraordinary meetings of the Cabinet and to determine the agenda of such meetings.

47. The President has the right to initiate legislation. 

48. The President shall be entitled to propose the dissolution of the Saeima. Following this proposal, a national referendum shall be held. If in the referendum more than half of the votes are cast in favour of dissolution, the Saeima shall be considered dissolved, new elections called, and such elections held no later than two months after the date of the dissolution of the Saeima. 

49. If the Saeima has been dissolved or recalled, the mandate of the members of the Saeima shall continue to be in effect until the convening of the newly elected Saeima, but the former Saeima may only hold sittings upon the request of the President. The President shall determine the agenda of such sittings of the Saeima. New elections shall take place not earlier than one month and not later than two months after recalling of the Saeima. 

50. If in the referendum more than half of the votes are cast against the dissolution of the Saeima, then the President shall be deemed to be removed from office, and the Saeima shall elect a new President to serve for the remaining term of office of the President so removed. 

51. Upon the proposal of not less than half of all of the members of the Saeima, the Saeima may decide, in closed session and with a majority vote of not less than two-thirds of all of its members, to remove the President from office. 

52. If the President resigns from office, dies or is removed from office before their term has ended, the Chairperson of the Saeima shall assume the duties of the President until the Saeima has elected a new President. Similarly, the Chairperson of the Saeima shall assume the duties of the President if the latter is away from Latvia or for any other reason unable to fulfil the duties of office. 

53. Political responsibility for the fulfilment of presidential duties shall not be borne by the President. All orders of the President shall be jointly signed by the Prime Minister or by the appropriate Minister, who shall thereby assume full responsibility for such orders except in the cases specified in Articles forty-eight and fifty-six. 

54. The President may be subject to criminal liability if the Saeima consents thereto by a majority vote of not less than two-thirds.

[4 December 1997; 3 May 2007; 8 April 2009]

 

Chapter IV

The Cabinet

 

55. The Cabinet shall be composed of the Prime Minister and the Ministers chosen by the Prime Minister. 

56. The Cabinet shall be formed by the person who has been invited by the President to do so. 

57. The number of ministries and the scope of their responsibilities, as well as the relations between State institutions, shall be as provided for by law. 

58. The administrative institutions of the State shall be under the authority of the Cabinet. 

59. In order to fulfil their duties, the Prime Minister and other Ministers must have the confidence of the Saeima and they shall be accountable to the Saeima for their actions. If the Saeima expresses no confidence in the Prime Minister, the entire Cabinet shall resign. If there is an expression of no confidence in an individual Minister, then the Minister shall resign and another person shall be invited to replace them by the Prime Minister. 

60. Meetings of the Cabinet shall be chaired by the Prime Minister, and in the absence of the Prime Minister, by a Minister authorised to do so by the Prime Minister. 

61. The Cabinet shall deliberate draft laws prepared by individual ministries as well as matters which pertain to the activities of more than one ministry, and issues of State policy raised by individual members of Cabinet. 

62. If the State is threatened by an external enemy, or if an internal insurrection which endangers the existing political system arises or threatens to arise in the State or in any part of the State, the Cabinet has the right to proclaim a state of emergency and shall inform the Presidium within twenty-four hours and the Presidium shall, without delay, present such decision of the Cabinet to the Saeima. 

63. Ministers, even if they are not members of the Saeima, and responsible government officials authorised by a Minister, have the right to attend sittings of the Saeima and its committees and to submit additions and amendments to draft laws.

 

Chapter V

Legislation

 

64. The Saeima, and also the people, have the right to legislate, in accordance with the procedures, and to the extent, provided for by this Constitution. 

65. Draft laws may be submitted to the Saeima by the President, the Cabinet or committees of the Saeima, by not less than five members of the Saeima, or, in accordance with the procedures and in the cases provided for in this Constitution, by one-tenth of the electorate. 

66. Annually, before the commencement of each financial year, the Saeima shall determine the State Revenues and Expenditures Budget, the draft of which shall be submitted to the Saeima by the Cabinet.

If the Saeima makes a decision that involves expenditures not included in the Budget, then this decision must also allocate funds to cover such expenditures.

After the end of the budgetary year, the Cabinet shall submit an accounting of budgetary expenditures for the approval of the Saeima. 

67. The Saeima shall determine the size of the armed forces of the State during peacetime. 

68. All international agreements, which settle matters that may be decided by the legislative process, shall require ratification by the Saeima.

Upon entering into international agreements, Latvia, with the purpose of strengthening democracy, may delegate a part of its State institution competencies to international institutions. The Saeima may ratify international agreements in which a part of State institution competencies are delegated to international institutions in sittings in which at least two-thirds of the members of the Saeima participate, and a two-thirds majority vote of the members present is necessary for ratification.

Membership of Latvia in the European Union shall be decided by a national referendum, which is proposed by the Saeima.

Substantial changes in the terms regarding the membership of Latvia in the European Union shall be decided by a national referendum if such referendum is requested by at least one-half of the members of the Saeima. 

69. The President shall proclaim laws passed by the Saeima not earlier than the tenth day and not later than the twenty-first day after the law has been adopted. A law shall come into force fourteen days after its proclamation unless a different term has been specified in the law. 

70. The President shall proclaim adopted laws in the following manner:

“The Saeima (that is, the People) has adopted and the President has proclaimed the following law: (text of the law).” 

71. Within ten days of the adoption of a law by the Saeima, the President, by means of a written and reasoned request to the Chairperson of the Saeima, may require that a law be reconsidered. If the Saeima does not amend the law, the President then may not raise objections a second time. 

72. The President has the right to suspend the proclamation of a law for a period of two months. The President shall suspend the proclamation of a law if so requested by not less than one-third of the members of the Saeima. This right may be exercised by the President, or by one-third of the members of the Saeima, within ten days of the adoption of the law by the Saeima. The law thus suspended shall be put to a national referendum if so requested by not less than one-tenth of the electorate. If no such request is received during the aforementioned two-month period, the law shall then be proclaimed after the expiration of such period. A national referendum shall not take place, however, if the Saeima again votes on the law and not less than three-quarters of all members of the Saeima vote for the adoption of the law. 

73. The Budget and laws concerning loans, taxes, customs duties, railroad tariffs, military conscription, declaration and commencement of war, peace treaties, declaration of a state of emergency and its termination, mobilisation and demobilisation, as well as agreements with other nations may not be submitted to national referendum. 

74. A law adopted by the Saeima and suspended pursuant to the procedures specified in Article seventy-two shall be repealed by national referendum if the number of voters is at least half of the number of electors as participated in the previous Saeima election and if the majority has voted for repeal of the law. 

75. Should the Saeima, by not less than a two thirds majority vote, determine a law to be urgent, the President may not request reconsideration of such law, it may not be submitted to national referendum, and the adopted law shall be proclaimed no later than the third day after the President has received it. 

76. The Saeima may amend the Constitution in sittings at which at least two-thirds of the members of the Saeima participate. The amendments shall be passed in three readings by a majority of not less than two-thirds of the members present. 

77. If the Saeima has amended the first, second, third, fourth, sixth or seventy-seventh Article of the Constitution, such amendments, in order to come into force as law, shall be submitted to a national referendum. 

78. Electors, in number comprising not less than one tenth of the electorate, have the right to submit a fully elaborated draft of an amendment to the Constitution or of a law to the President, who shall present it to the Saeima. If the Saeima does not adopt it without change as to its content, it shall then be submitted to national referendum. 

79. An amendment to the Constitution submitted for national referendum shall be deemed adopted if at least half of the electorate has voted in favour. A draft law, decision regarding membership of Latvia in the European Union or substantial changes in the terms regarding such membership submitted for national referendum shall be deemed adopted if the number of voters is at least half of the number of electors as participated in the previous Saeima election and if the majority has voted in favour of the draft law, membership of Latvia in the European Union or substantial changes in the terms regarding such membership. 

80. All citizens of Latvia who have the right to vote in elections of the Saeima may participate in national referendums. 

81. [3 May 2007]

[21 March 1933; 4 December 1997; 15 October 1998; 8 May 2003; 23 September 2004; 3 May 2007]

 

Chapter VI

Courts

 

82. In Latvia, court cases shall be heard by district (city) courts, regional courts and the Supreme Court, but in the event of war or a state of emergency, also by military courts. 

83. Judges shall be independent and subject only to the law. 

84. Judicial appointments shall be confirmed by the Saeima and they shall be irrevocable. The Saeima may remove judges from office against their will only in the cases provided for by law, based upon a decision of the Judicial Disciplinary Board or a judgment of the Court in a criminal case. The age of retirement from office for judges may be determined by law. 

85. In Latvia, there shall be a Constitutional Court, which, within its jurisdiction as provided for by law, shall review cases concerning the conformity of laws with the Constitution, as well as other cases conferred within the jurisdiction thereof by law. The Constitutional Court is entitled to declare laws or other enactments or parts thereof invalid. The Saeima shall confirm the appointment of judges to the Constitutional Court for the term provided for by law, with a majority of the votes of not less than fifty-one members of the Saeima.

[19 September 2013] 

86. Decisions in court proceedings may be made only by bodies upon which jurisdiction regarding such has been conferred by law, and only in accordance with procedures provided for by law. Military courts shall act on the basis of a specific law.

[5 June 1996; 4 December 1997; 15 October 1998]

 

Chapter VII

The State Audit Office

 

87. The State Audit Office shall be an independent collegial institution. 

88. Auditors General shall be appointed to their office and confirmed pursuant to the same procedures as judges, but only for a fixed period of time, during which they may be removed from office only by a judgment of the Court. A specific law shall provide for the organisation and responsibilities of the State Audit Office.

 

Chapter VIII

Fundamental Human Rights

 

89. The State shall recognise and protect fundamental human rights in accordance with this Constitution, laws and international agreements binding upon Latvia. 

90. Everyone has the right to know about his or her rights. 

91. All human beings in Latvia shall be equal before the law and the courts.

Human rights shall be realised without discrimination of any kind. 

92. Everyone has the right to defend his or her rights and lawful interests in a fair court. Everyone shall be presumed innocent until his or her guilt has been established in accordance with law. Everyone, where his or her rights are violated without basis, has a right to commensurate compensation. Everyone has a right to the assistance of counsel. 

93. The right to life of everyone shall be protected by law. 

94. Everyone has the right to liberty and security of person. No one may be deprived of or have their liberty restricted, otherwise than in accordance with law. 

95. The State shall protect human honour and dignity. Torture or other cruel or degrading treatment of human beings is prohibited. No one shall be subjected to inhuman or degrading punishment. 

96. Everyone has the right to inviolability of his or her private life, home and correspondence. 

97. Everyone residing lawfully in the territory of Latvia has the right to freely move and to choose his or her place of residence.

98. Everyone has the right to freely depart from Latvia. Everyone having a Latvian passport shall be protected by the State when abroad and has the right to freely return to Latvia. A citizen of Latvia may not be extradited to a foreign country, except in the cases provided for in international agreements ratified by the Saeima if by the extradition the basic human rights specified in the Constitution are not violated. 

99. Everyone has the right to freedom of thought, conscience and religion. The church shall be separate from the State. 

100. Everyone has the right to freedom of expression, which includes the right to freely receive, keep and distribute information and to express his or her views. Censorship is prohibited. 

101. Every citizen of Latvia has the right, as provided for by law, to participate in the work of the State and of local government, and to hold a position in the civil service. Local governments shall be elected by Latvian citizens and citizens of the European Union who permanently reside in Latvia. Every citizen of the European Union who permanently resides in Latvia has the right, as provided by law, to participate in the work of local governments. The working language of local governments is the Latvian language. 

102. Everyone has the right to form and join associations, political parties and other public organisations. 

103. The State shall protect the freedom of previously announced peaceful meetings, street processions, and pickets. 

104. Everyone has the right to address submissions to State or local government institutions and to receive a materially responsive reply. Everyone has the right to receive a reply in the Latvian language. 

105. Everyone has the right to own property. Property shall not be used contrary to the interests of the public. Property rights may be restricted only in accordance with law. Expropriation of property for public purposes shall be allowed only in exceptional cases on the basis of a specific law and in return for fair compensation. 

106. Everyone has the right to freely choose their employment and workplace according to their abilities and qualifications. Forced labour is prohibited. Participation in the relief of disasters and their effects, and work pursuant to a court order shall not be deemed forced labour. 

107. Every employed person has the right to receive, for work done, commensurate remuneration which shall not be less than the minimum wage established by the State, and has the right to weekly holidays and a paid annual vacation. 

108. Employed persons have the right to a collective labour agreement, and the right to strike. The State shall protect the freedom of trade unions. 

109. Everyone has the right to social security in old age, for work disability, for unemployment and in other cases as provided by law. 

110. The State shall protect and support marriage – a union between a man and a woman, the family, the rights of parents and rights of the child. The State shall provide special support to disabled children, children left without parental care or who have suffered from violence. 

111. The State shall protect human health and guarantee a basic level of medical assistance for everyone. 

112. Everyone has the right to education. The State shall ensure that everyone may acquire primary and secondary education without charge. Primary education shall be compulsory. 

113. The State shall recognise the freedom of scientific research, artistic and other creative activity, and shall protect copyright and patent rights. 

114. Persons belonging to ethnic minorities have the right to preserve and develop their language and their ethnic and cultural identity. 

115. The State shall protect the right of everyone to live in a benevolent environment by providing information about environmental conditions and by promoting the preservation and improvement of the environment. 

116. The rights of persons set out in Articles ninety-six, ninety-seven, ninety-eight, one hundred, one hundred and two, one hundred and three, one hundred and six, and one hundred and eight of the Constitution may be subject to restrictions in circumstances provided for by law in order to protect the rights of other people, the democratic structure of the State, and public safety, welfare and morals. On the basis of the conditions set forth in this Article, restrictions may also be imposed on the expression of religious beliefs.

[15 October 1998; 30 April 2002; 23 September 2004; 15 December 2005] 

 

Adopted by the Constitutional Assembly of Latvia on 15 February 1922

 

President of the Constitutional Assembly                                                               J. Čakste

 

Secretary of the Constitutional Assembly                                                             R. Ivanovs

 


Transitional Provisions Regarding Amendments

to the Constitution of the Republic of Latvia

 

Transitional Provisions

(regarding amending Law of 30 April 2002)

Amendments to Article 18 of the Constitution of the Republic of Latvia shall come into force on 5 November 2002.

 

Transitional Provisions

(regarding amending Law of 3 May 2007)

Cabinet Regulations issued in accordance with Article 81 of the Constitution of the Republic of Latvia, which were in force on the day of the coming into force of this Law, shall remain in force up to the recognition of the repeal thereof, but not longer than up to 31 December 2007.

Text consolidated by Valsts valodas centrs (State Language Centre) with amending laws of:

21 March 1933 [shall come into force from 21 March 1933];

27 January 1994 [shall come into force from 26 February 1994];

5 June 1996 [shall come into force from 26 June 1996];

4 December 1997 [shall come into force from 31 December 1997];

15 October 1998 [shall come into force from 6 November 1998];

30 April 2002 [shall come into force from 24 May 2002];

8 May 2003 [shall come into force from 5 June 2003];

23 September 2004 [shall come into force from 21 October 2004];

15 December 2005 [shall come into force from 17 January 2005];

3 May 2007 [shall come into force from 31 May 2007];

8 April 2009 [shall come into force from 2 November 2009];

19 September 2013 [shall come into force from 18 October 2013].

If a whole or part of a section has been amended, the date of the amending law appears in square brackets at the end of the section. If a whole section, paragraph or clause has been deleted, the date of the deletion appears in square brackets beside the deleted section, paragraph or clause.

Trascina file per caricare