The measure is available in the following languages:
Lieta Nr.A425669307
AA43-2151-12/2
SPRIEDUMS
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rīgā 2012.gada 29.martā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente U.Mihailova, tiesneses S.Kanenberga un K.Krastiņa,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Svētītāja Joanna jaunmocekļa Rīgas arhibīskapa Latvijas Pareizticīgās autonomās draudzes pieteikumu par Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes 2007.gada 8.oktobra lēmuma Nr.3.3-32 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, sakarā ar Tieslietu ministrijas apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 11.janvāra spriedumu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
[1] Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) priekšnieka pienākumu izpildītāja ar 2007.gada 8.oktobra lēmumu Nr.3.3-32 (turpmāk – Lēmums), izskatījusi L.O. iesniegumu ar tam pievienoto Svētītāja Joanna jaunmocekļa Rīgas arhibīskapa Latvijas Pareizticīgās autonomās draudzes (turpmāk – Draudze vai pieteicēja) 2007.gada 17.maija dibināšanas sapulces protokola Nr.1 izrakstu, Draudzes dibinātāju sarakstu, statūtiem, atteicās reģistrēt Draudzi kā reliģisko organizāciju. Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.
[1.1] Draudzes iesniegtajos reģistrācijas dokumentos nav ievērotas Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasības, kā arī Draudzes statūtos lietoti atšķirīgi vai pretējas nozīmes jēdzieni, kā arī neskaidri un normatīvo aktu regulējumam neatbilstoši noteikumi.[1.2] Draudzes statūtos ir trūkumi, kas neatbilst Reliģisko organizāciju likuma 10.pantā reglamentētajam, kas nosaka prasības reliģiskās organizācijas statūtu (satversmes, nolikuma) izstrādāšanai.[1.3] Atbilstoši Reliģisko organizāciju likuma 10.panta trešajai daļai, ja draudze nevēlas iekļauties kādā no jau esošajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), tas jānorāda statūtos (satversmē, nolikumā) ar piebildi, ka draudze darbojas autonomi. Šis noteikums neattiecas uz konfesijām, kuru kanoniskie noteikumi nepieļauj autonomu draudžu darbību. Saskaņā ar reliģiskās organizācijas „Latvijas Pareizticīgā Baznīca” sniegto informāciju, vienā Patriarhāta teritorijā var darboties tikai viena pareizticīgā baznīca, kuru vada leģitīms virsgans. Lai izveidotu kādas teritoriālās pareizticīgās baznīcas filiāli, ir noteikti jābūt konkrētās teritoriālās baznīcas vadības atļaujai.[1.4] Līdz 1940.gadam darbojošās reliģiskās organizācijas „Latvijas Pareizticīgā Baznīca” tiesību mantiniece ir 1992.gada 30.decembrī reģistrētā reliģiskā organizācija „Latvijas Pareizticīgā Baznīca”. Saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāliem līdz 1940.gadam Latvijas Republikā bija reģistrēta reliģiskā organizācija „Latvijas Pareizticīgā Baznīca”, nevis Latvijas Pareizticīgā Autonomā Baznīca. Savukārt saskaņā ar Latvijas valsts vēstures arhīva fonda Nr.1370 materiāliem draudze ar nosaukumu „Svētītāja Joanna jaunmocekļa Rīgas arhibīskapa Latvijas Pareizticīgā Autonomā Baznīca” līdz 1940.gadam nav pastāvējusi, līdz ar to Draudze nevar būt neeksistējošas draudzes tiesību pārņēmēja.
[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts Draudzes pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.
[2.1] Lēmumā norādītās gramatiskās, stilistiskās un terminoloģijas kļūdas Draudzes statūtos ir novēršami trūkumi, ko Draudze ņems vērā, iesniedzot Pārvaldei labotu statūtu redakciju. Nepamatoti ir Lēmuma 4.7. un 5.punktā norādītie reģistrācijas atteikuma iemesli.[2.2] Saskaņā ar baznīcas tiesībām un, pamatojoties uz 451.gada Vispasaules koncila 28.svēto kanonu, tiesības noteikt pareizticīgās diasporas jurisdikciju pieder tikai Vispasaules Konstantinopoles patriarham.[2.3] Latvijas Republikas izveidošanās laikā Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhāts kopā ar baznīcas augstāko vadību 1921.gada 6./19.jūlijā izdeva dekrētu Nr.1026, nosakot, ka, ņemot vērā to, ka pareizticīgā baznīca Latvijā atrodas patstāvīgā valstī, baznīcai tiek piešķirta patstāvība visās saimnieciskās, baznīcas, administratīvajās, izglītojošās un baznīcas valsts lietās. Tādējādi, pamatojoties gan uz 1593.gada līguma, gan 451.gada 28.kanona noteikumiem, Latvijas Pareizticīgajai baznīcai piešķirta kanoniskā patstāvība ar autonomijas tiesībām Vispasaules Konstantinopoles patriarha jurisdikcijā.[2.4] Latvijas brīvvalsts laikā no 1920. līdz 1940.gadam pastāvēja reliģiskā organizācija „Latvijas Pareizticīgā Baznīca”, kura nebija Maskavas patriarhāta kanoniskajā jurisdikcijā, bet tās galva no 1936. līdz 1940.gadam bija Vispasaules Konstantinopoles patriarhs. Tieslietu ministrijā 1992.gada 30.decembrī ar vēsturisko nosaukumu „Latvijas Pareizticīgā Baznīca” reģistrēta reliģiskā organizācija, kas ir kanoniski piederīga Krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhātam, un tādējādi tā nav uzskatāma par vēsturiskās Latvijas Pareizticīgās Baznīcas tiesībpārņēmēju. Minētās reliģiskās organizācijas tiesībpārņēmēji ir Draudze un vēl 9 Latvijas pareizticīgās autonomās draudzes, kas pieder pie Latvijas Republikā nereģistrētās Latvijas Pareizticīgās Autonomās Baznīcas, kas atrodas Vispasaules Konstantinopoles patriarhāta kanoniskajā jurisdikcijā.[2.5] Priekšnoteikums, lai kādu organizāciju varētu uzskatīt par reliģisku, kanonisku un pareizticīgu, ir tās baznīcas galva – patriarhs.
Vispasaules pareizticīgās baznīcas vadību īsteno 9 patriarhi. Vienā valstī var pastāvēt dažādās kanoniskās jurisdikcijās esošas baznīcas, kas vienlaicīgi pieder vienai pareizticīgo konfesijai. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ir reģistrētas 19 pareizticīgās baznīcas, bet Krievijas Federācijā – vismaz 7 pareizticīgās baznīcas.
[2.6] Reliģisko organizāciju likuma 7.panta trešā daļa, kas nosaka, ka vienas konfesijas draudzes var izveidot valstī tikai vienu reliģisko savienību (baznīcu), ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 91. un 99.pantam un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9. un 14.pantam.
[3] Rakstveida paskaidrojumos Pārvalde norādīja, ka pieteikums ir noraidāms Lēmumā un turpmāk minēto apsvērumu dēļ.
[3.1] Pieteikumā izteikti iebildumi tikai par Lēmuma 4.7.apakšpunkta un 5.punkta nepamatotību, bet nav norādes uz citu Lēmuma punktu nepamatotību vai prettiesiskumu.[3.2] Reliģiskās konfesijas, piemēram, katolicisms un pareizticība, ir izveidojušās vēsturiski, un savas iekšējās dzīves normas un organizatoriskās struktūras īpatnības tās noteikušas speciālos iekšējas aprites kanonos. Saskaņā ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas statūtu spēkā esošās redakcijas 1.§ Latvijas Pareizticīgā Baznīca, kas atrodas suverēnā Latvijas valstī, vadās pēc Sv.Apustuliskiem Vispasaules Baznīcas Kanoniem un citiem Vienotās Svētās Pareizticīgās Katholiskās un apustuliskās Baznīcas noteikumiem un kanoniski atrodas Maskavas patriarhātā.[3.3] Pārvalde neiejaucas reliģisko organizāciju reliģiskajā darbībā un nevērtē reliģisko organizāciju reliģiskās darbības noteikumus (kanonus) pēc būtības. Ierobežojums dibināt autonomās draudzes, ja to neatļauj konfesijas kanoniskie noteikumi, ir noteikts normatīvajā aktā, ko jāņem vērā, izskatot Draudzes reģistrācijas dokumentus un pieņemot lēmumu par reģistrāciju vai reģistrācijas atteikumu.[3.4] Reliģiskās organizācijas pašas nosaka kārtību, kādā tiek izveidotas jaunas institūcijas, šo institūciju vietu citu reliģiskās organizācijas institūciju hierarhijā. Tādējādi, reģistrējot reliģisko savienību (baznīcu), netiek vērtēta tās piederība kādai citai reliģiskajai savienībai (baznīcai), kas darbojas ārpus Latvijas Republikas, vai tās kanoniskā pakļautība kādai reliģiskajai savienībai (baznīcai). Tikai pašas reliģiskās organizācijas ziņā ir reliģiskās darbības (iekšējās kārtības) organizēšana un kanoniskā pakļautība kādai augstākajai institūcijai.[3.5] Atbilstoši Latvijas Pareizticīgās Baznīcas statūtu spēkā esošās redakcijas 2.§ Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga visās Baznīcas - administratīvās, Baznīcas - saimnieciskās, Baznīcas - izglītības un Baznīcas - civilās lietās. Tai ir tiesības patstāvīgi iekārtoties un organizēties, saskaņā ar savām vietējām Baznīcas ieražām un tradīcijām, vadoties no šiem statūtiem, kuri nosaka Baznīcas kā juridiskās personas tiesības, neatkāpjoties tomēr no Vispasaules Pareizticīgās Baznīcas mācības un Kanoniem, kā tos tulko Patriarhāts.[3.6] Vairākos pieteikumam pievienotajos dokumentos nav paraksta, izdošanas datuma un nav saprotams dokumenta izdevējs. Izskatot iesniegto dokumentu saturu, var secināt, ka vairāki dokumenti ir pašas Draudzes citu dokumentu vai dokumentu sastāvdaļu (rindkopu, citātu, teikumu) apkopojums. Līdz ar to šos dokumentus nevar uzskatīt par dokumentiem, kuriem ir juridisks spēks un kuri var būt par pierādījumiem, izskatot administratīvo lietu.
[4] Sakarā ar Pārvaldes reorganizāciju un tās funkciju nodošanu Uzņēmumu reģistram un Tieslietu ministrijai, ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2009.gada 31.marta lēmumu atbildētājas Latvijas Republikas pusē tika pieaicinātas iestādes – Uzņēmumu reģistrs un Tieslietu ministrija.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 11.janvāra spriedumu apmierināts Draudzes pieteikums un uzdots Uzņēmumu reģistram no jauna izskatīt Draudzes reģistrācijas pieteikumu likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.14pantā noteiktajā kārtībā un termiņos, ņemot vērā spriedumā konstatētos faktus un to juridisko vērtējumu. Par termiņa skaitījuma sākumu noteikta sprieduma spēkā stāšanās diena. Noteikts, ka termiņš statūtu un citu Uzņēmumu reģistram iesniegto dokumentu trūkumu novēršanai Draudzei nosakāms ne mazāks kā divi mēneši no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedums pamatots ar turpmāk minētiem motīviem.
[5.1] No pieteikuma un tā papildinājumiem secināms, ka pieteicēja iebilst pret Lēmuma 4.7. un 5.punktos norādītajiem iemesliem, pamatojoties uz kuriem ir atteikts izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu par Draudzes reģistrēšanu. Pārējos atteikuma iemeslus – nepilnības iesniegtajos dokumentos – pieteicēja piekrīt ņemt vērā, iesniedzot labotu Draudzes statūtu redakciju. Līdz ar to izvērtējams, vai Lēmuma 4.7. un 5.punktos norādītie atteikuma iemesli ir tiesiski. Līdz ar to jāvērtē, vai ir pamats labvēlīga administratīvā akta izdošanai iesniegtā prasījuma robežās.[5.2] Kā atzīts judikatūrā, izskatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, jāņem vērā lietas izskatīšanas brīdī spēkā esošo tiesisko regulējumu, jo, ja tiesa izlemj par administratīvā akta izdošanu, šim administratīvajam aktam jāatbilst sprieduma taisīšanas brīdī spēkā esošajām tiesību normām, tas ir, tam jābūt tiesiskam.[5.3] Tiesa secināja, ka no spēkā esošā tiesiskā regulējuma neizriet valsts tiesības atteikt reliģiskās organizācijas reģistrāciju, pamatojoties uz reliģiska rakstura kritērijiem, tostarp, izvērtēt tās atbilstību kādas konfesijas kanoniskajiem noteikumiem. Lēmuma 4.7.apakšpunktā norādītais atteikuma iemesls vairs nevar būt pamats Draudzes reģistrēšanas atteikumam.[5.4] Tiesa atzina, ka, apkopojot spriedumā minētos argumentus, Lēmuma 4.7. un 5.punktos norādītie Draudzes reģistrācijas atteikuma iemesli sprieduma taisīšanas brīdī nav tiesisks pamats Draudzes reģistrēšanas atteikumam. Tā kā pieteikumā tika izteikta gatavība novērst pārējos trūkumus iesniedzamajos dokumentos, iestādei, izvērtējot minētos dokumentus, izdarāmi lietderības apsvērumi – Uzņēmumu reģistram uzliekams pienākums izskatīt Draudzes pieteikumu likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.14 pantā noteiktajā kārtībā un termiņos, ņemot vērā spriedumā konstatētos faktus un to juridisko vērtējumu.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 11.janvāra spriedumu daļā par Lēmuma 5.punktā norādīto Draudzes reģistrācijas atteikuma iemeslu atzīšanu par prettiesisku apelācijas sūdzību iesniedza Tieslietu ministrija, pamatojoties uz apsvērumu, ka nav pamatots secinājums, ka Lēmuma 5.punktā norādītie draudzes reģistrācijas atteikuma iemesli sprieduma taisīšanas brīdī nav tiesisks pamats Draudzes reģistrēšanas atteikumam.
[7] Izskatot lietu apelācijas instancē, Administratīvā apgabaltiesa ar 2011.gada 13.aprīļa spriedumu daļēji apmierināja Draudzes pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un uzlika Uzņēmumu reģistram pienākumu pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu par Draudzes reģistrēšanu reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā, nosakot termiņu trūkumu novēršanai.
[8] Izskatot Tieslietu ministrija un Uzņēmumu reģistra kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 13.aprīļa spriedumu, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ar 2012.gada 6.janvāra spriedumu nosprieda atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 13.aprīļa spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Spriedumā norādīts ka, tā kā no administratīvā akta pamatojuma neizriet, ka būtu pārbaudīti visi reģistrācijas priekšnoteikumi (potenciālie reģistrācijas atteikuma pamati), un arī tiesa tos nav pārbaudījusi, secinājums, ka attiecīgie apstākļi ir pārbaudīti un lietā nav nepieciešams pieprasīt Tieslietu ministrijas atzinumu, nav pamatots.
[9] Ņemot vērā pieteicējas pārstāvja paziņojumu par piekrišanu lietas izskatīšanai rakstveida procesā, administratīvā lieta tiek izskatīta rakstveidā bez administratīvā procesa dalībnieku klātbūtnes.
MOTĪVU DAĻA
[10] Pārbaudījusi lietas materiālus Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota, bet pieteikums ir daļēji apmierināms.
[11] Reliģisko organizāciju likuma 8.panta pirmā un otrā daļa (sprieduma taisīšanas laikā spēkā esošā redakcija) paredz, ka reliģiskās organizācijas un to iestādes reģistrē reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā. Reģistru kārto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Pirms reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrēšanas reģistra iestāde lūdz Tieslietu ministrijas atzinumu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes statūtos (satversmē, nolikumā) norādīto darbības mērķu un uzdevumu atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī par to, vai reliģiskās organizācijas darbība (mācība) nevar apdraudēt cilvēka tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka līdz ar normatīvo aktu izmaiņām pēc Lēmuma pieņemšanas ir mainījusies procesuālā kārtība, kas paredzēta reliģisko organizāciju reģistrācijai, proti, tā paredz pienākumu Tieslietu ministrijai saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 8.panta otro daļu sniegt atzinumu. Savukārt šī panta ceturtā daļa nosaka, ka Uzņēmumu reģistrs pamatojas uz Tieslietu ministrijas sniegto atzinumu par reliģiskās organizācijas iepriekšējā perioda darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.
[12] Administratīvā apgabaltiesa pieprasīja un Tieslietu ministrija iesniedza tiesai atzinumu par Draudzes reģistrāciju (Tieslietu ministrijas 2012.gada 15.februāra vēstule Nr.1-22/602). Atzinumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.
[12.1] 2007.gadā Reliģisko lietu pārvaldei iesniegtajos un Tieslietu ministrijas rīcībā esošajos Draudzes statūtos minētais norāda uz Draudzes mērķi reliģiski darboties kā noteiktas, iepriekš reģistrētas draudzes tiesību pārņēmējai. Saskaņā ar Latvijas valsts vēstures arhīva fonda Nr.1370 materiāliem, draudze ar nosaukumu „Svētītāja Joanna jaunmocekļa Rīgas arhibīskapa Latvijas pareizticīgā autonomā draudze” līdz 1940.gadam nebija reģistrēta Iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departamentā, līdz ar to tā nevar būt neeksistējošas draudzes tiesību pārņēmēja. Šī ir jauna draudze, kas izveidota saskaņā ar 2007.gada 3.marta dibinātāju lēmumu un juridiskas personas statusu var iegūt, reģistrējoties saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 8.panta ceturtās daļas noteikumiem (Atzinuma 1. un 2.punkts).[12.2] Reģistrācijas dokumentiem nav pievienoti dokumenti, kas apliecinātu Draudzes piederību statūtos norādītajam VispasaulesKonstantinopoles Patriarham (Atzinuma 3.punkta pirmā rindkopa).
[12.3] Attiecībā uz V.K. apstiprināšanu par Latvijas pareizticīgās draudzes vadošo /amats/, reģistrācijas dokumentiem nav pievienoti dokumenti, kas apliecinātu V.K. iecelšanu /amats/ kārtā (Atzinuma 3.punkta otrā rindkopa).[12.4] Draudzes statūtos norādīts, ka dievnams un draudze ir viena juridiska persona un, ka dievnamam ir nekustamais īpašums, kuru dievnams iegādājies par saviem līdzekļiem, bet dievnams ir celtne/ēka tradicionālā izpratnē un līdz ar to tas nevar būt juridiska persona, kurai pieder īpašumi. Īpašnieks kā juridiska persona var būt un var rīkoties ar īpašumu un finanšu līdzekļiem ir Draudze (Atzinuma 4.punkts).[12.5] Pretrunā Reliģisko organizāciju likuma 13.panta trešajai daļai Draudze izmanto zīmoga nospiedumu ar reliģisko simboliku (Atzinuma 5.punkts).[12.6] Pretrunā Reliģisko organizāciju likuma 14.panta piektajai daļai ir statūtu 1.3.8.punkts, jo saskaņā ar likumu draudzei ir iespēja vadīt dievkalpojumus ar attiecīgās iestādes administrācijas atļauju slimnīcās, hospitāļos, invalīdu un vecu cilvēku pansionātos, brīvības atņemšanas vietās, ja to vēlas personas, kuras atrodas minētajās iestādēs, nevis pēc Draudzes lūguma, kā paredzēts statūtos (Atzinuma 6.punkts).[12.7] No Draudzes statūtu 10.7.punkta redakcijas izriet, ka kreditoru pretenzijas nevar vērst uz jebkuru draudzes īpašumu, savukārt likums paredz, ka pēc kreditoru pieprasījuma piedziņu nevar vērst tikai uz dievnamiem un rituāla priekšmetiem. Likums neierobežo nepieciešamības gadījumā vērst piedziņu uz citiem Draudzei piederošiem īpašumiem (Atzinuma 7.punkts).[12.8] No Draudzes statūtu 2.6.punkta izriet, ka Draudzei pieder visi Latvijas Republikā esošie pareizticīgo dievnami, jo Draudzes īpašumā var būt tikai dievnami, kurus Draudze pati ir uzcēlusi vai ieguvusi atsavināšanas ceļā (Atzinuma 8.punkts).[12.9] Draudzes statūtu 6.4.punktā paredzētais Draudzes nodokļa samaksas pienākums neatbilst likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta regulējumam, jo nodoklis ir likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos, šo terminu piemērojot arī sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem (Atzinuma 9.punkts).
[13] Sakarā ar 2009.gada 29.oktobra likuma „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” pieņemšanu, kas paredzēja izslēgt likuma 10.panta trešo daļu, šobrīd nav šķēršļu reģistrēt autonomu pareizticīgo draudzi, kura neiekļaujas Latvijas Pareizticīgajā Baznīcā. Attiecībā uz jautājumu, vai iestādei ir jāvērtē pēc būtības Draudzes statūtos ietvertā norāde, ka draudze ir vēsturiskās Latvijas Pareizticīgās baznīcas garīgā tiesību pārņēmēja, judikatūrā līdzīgās lietās ir atzīts, ka iepriekš minēto faktu norādīšana draudzes statūtos nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un nevar būt šķērslis draudzes reģistrēšanai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā (skat. arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 17.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-505/2011, 2011.gada 7.oktobra spriedumu lietā Nr.SKA-759/2011 un lietā Nr.SKA-797/2011, 2011.gada 22.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-542/2011).
[14] Vērtējot Atzinumā norādīto, apgabaltiesa secina, ka Tieslietu ministrija nav atbilstoši Reliģisko organizāciju likuma 8.panta otrās daļas prasībām vērtējusi Draudzes darbības mērķus, uzdevumus un ietekmi uz cilvēka tiesībām, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Apgabaltiesas ieskatā Draudzes darbības mērķis skaidri norādīts Draudzes statūtu (lietas materiālu III.sējuma 29.-48.lapa) 1.1.punktā nosakot, ka Latvijas Pareizticīgās (autonomās) Baznīcas mērķis ir dvēseļu glābšanas panākšana caur Pareizticības sludināšanu, tikumisku dzīvi, Latvijas tautas baznīcas tradīcijām.
Latvijas Pareizticīgā (autonomās) Baznīca ievēro Satversmi un Latvijas Republikas likumus.
Savukārt Atzinumā, atrauti no konteksta, atsevišķi vērtējot atsevišķus statūtu punktus, uzsvērts, ka Draudzes darbības mērķis norāda uz Draudzes mērķi darboties kā noteiktas, iepriekš reģistrētu līdz 1940.gadam pastāvējušu draudžu vēsturisko tiesību pārņēmējai.
Apgabaltiesas ieskatā Draudzes statūtos norādītais par Draudzes darbību kā vēsturisko tiesību pārņēmējai, attiecināms uz Draudzes garīgo piederību, proti, Draudze pauž savu saistību un piederību Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai (1936.-1940.g.), un minētais nav pakļaujams publiskās varas kontrolei, proti, šāds ieraksts statūtos ir attiecināms uz reliģiskās brīvības izpausmēm. Savukārt jautājums par to, vai Draudze var būt Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (1936.-1940.g.) tiesību pārņēmēja, ir risināms vispārējās jurisdikcijas tiesā.
Pārbaudot, vai tiesību pārņemšanas jautājums reglamentēts likumā, apgabaltiesa konstatē, ka Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums nereglamentē tiesību un saistību pārņemšanas jautājumus, kā arī nenoteic, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir līdz 1940.gadam darbojošās reliģiskās organizācijas tiesību un saistību mantiniece. Jautājums par tiesību pēctecību kā pieteikums par juridiska fakta konstatāciju, apgabaltiesas ieskatā, risināms sevišķās tiesāšanās kārtībā un nav pakļauts valsts pārvaldes kompetencei, tostarp, administratīvi procesuālā kārtībā.
Reliģisko organizāciju tiesību pēctecības jautājumus likumdevējs ir risinājis likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”, proti, minētā likuma 6.panta trešā daļa noteic, ka par īpašuma tiesību pārmantotājām var atzīt atjaunotās reliģiskās organizācijas, kas pieder pie tās pašas konfesijas, pie kuras piederēja bijusī reliģiskā organizācija, ja to statūtos (satversmē, nolikumā) formulētie mērķi, uzdevumi un pamatmācība, kā arī tiesiskais statuss, nosaukums un darbības teritorija ir tādi paši, un īpašuma tiesību pārmantojamību pēc attiecīgā reliģiskā centra atzinuma konstatē tiesa, bet, ja centra nav, - tiesa izprasa Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu konsultatīvās padomes un Reliģisko lietu pārvaldes atzinumu (likuma redakcija līdz 2000.gada 11.novembrim). Ar nelielām izmaiņām šāds tiesiskais regulējums pastāv arī šobrīd (Reliģisko lietu pārvalde aizstāta ar Reliģijas lietu konsultatīvo padomi).
Tādējādi secināms, ka tiesību (laicīgo saistību) pēctecības jautājums tiek risināts vispārējās jurisdikcijas tiesā, skatot kopsakarā pieteikumu par juridiska fakta konstatāciju (par tiesību pārņemšanu) kopā ar prasījumu par labumu, kas skar šo tiesību pēctecību (īpašuma tiesību atzīšanu) (sk. piemēram, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2007.gada 27.februāra spriedumu Nr.PAC-0653). Reliģiskā centra vai Reliģijas lietu konsultatīvās padomes un Reliģisko lietu pārvaldes atzinums kalpo tikai kā viens pierādījums šādā tiesvedībā, proti, valsts pārvaldei nav patstāvīgas lemšanas tiesības pār to, ka kāda no reliģiskajām organizācijām ir vai nav tiesību pēctece un pārņēmēja.
Tātad apgabaltiesa secina, ka šajā punktā minēto faktu norādīšana Draudzes statūtos nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, un tas, ka pieteicēja statūtos norādījusi, iespējams, nepareizu vai kļūdainu informāciju par pēctecību, neietekmē tā reģistrāciju reģistrā. Uzņēmumu reģistram nav jānodrošina, lai visi fakti, kas minēti reliģiskās organizācijas dibināšanas dokumentos, būtu vēsturiski pareizi un dokumentāri pamatoti. Līdz ar to šādu, iespējams, nepatiesu vai kļūdainu faktu atspoguļošana statūtos, kuri tiek reģistrēti publiskā reģistrā, nerada un nevar radīt tiesiskās sekas. Tādējādi Atzinuma 1. un 2.punkta un 3.punkta pirmās rindkopas (sprieduma [12.1] un [12.2] punkts) argumentācija nevar būt par pamatu atteikumam reģistrēt Draudzi.
Atzinuma 3.punkta otrās rindkopas un 4.–9.punktā (sprieduma [12.3.] – [12.9] punkts) norādītie iemesli, apgabaltiesas ieskatā, ir novēršami, Draudzes pārstāvim iesniedzot atbilstoši izlabotu Draudzes statūtu redakciju.
[15] Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.14panta pirmo daļu lēmumu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes ierakstīšanu reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem divu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Lēmumu par cita ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Tādā pašā termiņā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.
Panta otrās daļas 2.punkts paredz, ka lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem, ja statūti (satversme, nolikums) vai citi Uzņēmumu reģistram iesniegtie dokumenti satur novēršamas neatbilstības normatīvo aktu prasībām.
Tādējādi novēršamas neatbilstības normatīvo aktu prasībām statūtos ir pamats atlikt ieraksta izdarīšanu reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā, nosakot termiņu trūkumu novēršanai. Līdz ar to izskatāmajā lietā Uzņēmumu reģistram uzliekams pienākums septiņu dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, administratīvajā aktā nosakot Draudzei vismaz viena mēneša termiņu no lēmuma par ieraksta izdarīšanas atlikšanu pieņemšanas dienas Lēmumā konstatēto trūkumu iesniegtajos dokumentos novēršanai.
Apgabaltiesa norāda, ka šis spriedums tiks izpildīts, ja iestāde tiesas noteiktajā termiņā pieņems lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu.
Draudzes reģistrācijai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā pieteicējai būs jānovērš Atzinumā minētie (izņemot 1. un 2.punktā un 3.punkta pirmajā rindkopā minētie) trūkumi, bet ja trūkumi netiks novērsti, tad iestādei būs jāpieņem Lēmums par atteikumu izdarīt ierakstu saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.14panta trešās daļas 4.punktu.
[16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka atbildētājai, kas šajā lietā ir Latvijas Republika, uzliekams pienākums atlīdzināt pieteicējai tās samaksāto valsts nodevu Ls 10 apmērā par pieteikuma iesniegšanu tiesā.
[17] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums pamatā ir tiesisks un pamatots.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
Svētītāja Joanna jaunmocekļa Rīgas arhibīskapa Latvijas pareizticīgās autonomās draudzes pieteikumu apmierināt daļā.
Uzlikt Uzņēmumu reģistram pienākumu septiņu dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas par Svētītāja Joanna jaunmocekļa Rīgas arhibīskapa Latvijas pareizticīgās autonomās draudzes reģistrēšanu reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā atlikšanu, nosakot termiņu trūkumu novēršanai vismaz vienu mēnesi no lēmuma par ieraksta izdarīšanu atlikšanu pieņemšanas dienas.
Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt Svētītāja Joanna jaunmocekļa Rīgas arhibīskapa Latvijas pareizticīgajai autonomajai draudzei valsts nodevu Ls 10 (desmit latu) apmērā.
Spriedumu 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente (paraksts) U.Mihailova
Tiesneses (paraksts) S.Kanenberga, (paraksts) K.Krastiņa
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese
U.Mihailova
Rīgā, 2012.gada 29.martā