Print Friendly, PDF & Email

Il provvedimento è disponibile nelle seguenti lingue:

LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS LIKUMS

 

Par pagasta pašvaldību

(Ar grozījumiem un papildinājumiem, kas izdarīti ar 1990. gada 2. marta Latvijas PSR likumu)

 

I. Vispārīgie noteikumi

 

1. pants. Pagasta pašvaldība kā republikas tautas pašvaldības sastāvdaļa ir pagasta iedzīvotāju pašorganizēšanās forma ekonomisko un sociālo jautājumu patstāvīgai risināšanai un pilsoņu tiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts intereses.

2. pants. Pagasta pašvaldību realizē Latvijas PSR pagastu administratīvās teritorijas robežās.
Latvijas PSR ciematu teritorijas robežās ir spēkā šis likums.

3. pants. Pagasta pašvaldību realizē pagasta iedzīvotāji ar Tautas deputātu padomes un sabiedriskās teritoriālās pašvaldības (apdzīvoto vietu padomju, komiteju u. tml.) iestāžu starpniecību, kā arī izlemjot pašvaldības jautājumus pilsoņu kopsapulcēs, organizējot vietējos referendumus un izmantojot citas tiešās demokrātijas formas.

4. pants. Pagasta pašvaldības pārziņā ir:
1) pārvaldes organizēšana pagasta teritorijā, pagasta ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības nodrošināšana;
2) pagasta Tautas deputātu padomes mantas un finansu resursu pārvaldīšana;
3) pagasta apdzīvoto vietu un teritorijas apbūves plānošana un apbūves kontrole;
4) dabas aizsardzība un resursu racionālas izmantošanas nodrošināšana;
5) dzīvokļu jautājumu kārtošana, pagasta dzīvokļu fonda, komunālās saimniecības un labiekārtošanas, sadzīves un citu pakalpojumu pārzināšana;
6) pagasta pārziņā nodoto ceļu uzturēšana;
7) lauksaimniecības, rūpniecības, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas, kooperācijas un individuālā darba attīstības veicināšana;
8) izglītības un kultūras lietu pārzināšana; pilsoņu nacionālo un kultūras vajadzību apmierināšana;
9) veselības aizsardzības, iedzīvotāju sociālās nodrošināšanas un sporta jautājumu risināšana un nodarbinātības regulēšana;
10) sabiedriskās kārtības uzturēšana un pilsoņu tiesību aizsardzība; valsts aizsardzības spēju veicināšana;
11) citu likumā paredzēto pilnvaru izpilde.
Ja pēc augstāku valsts varas vai pārvaldes orgānu lēmuma tiek paplašinātas pagasta pašvaldības pilnvaras un tas saistīts ar izdevumu palielināšanos, šiem valsts varas un pārvaldes orgāniem vienlaikus jāgādā par izdevumu atlīdzināšanu.

5. pants. Pagasta pašvaldības valsts iestādēm (Tautas deputātu padomei, izpildkomitejai, to izveidotajiem orgāniem) un sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestādēm ir juridiskās personas tiesības.
Pagasta pašvaldības iestādes likumā noteiktajā kārtībā var iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, slēgt darījumus ar citām pašvaldības iestādēm, ar padomju un ārvalstu uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem, saņemt aizdevumus, uzņemties saistības, uzstāties tiesā, arbitrāžā un administratīvās iestādēs kā prasītājs un atbildētājs.

6. pants. Pagastam var būt savs karogs un ģerbonis. Nolikumu par karogu un ģerboni izstrādā likumā noteiktajā kārtībā. Pagasta pašvaldības valsts iestādēm ir zīmogs ar šo iestāžu nosaukumu.

 

II. Pagasta pašvaldības valsts iestādes un to kompetence

 

7. pants. Pagasta pašvaldības valsts iestādes ir:
- pagasta Tautas deputātu padome (pagasta padome);
- pagasta Tautas deputātu padomes izpildkomiteja (pagasta izpildkomiteja) ;
- pagasta Tautas deputātu padomes revīzijas komisija (pagasta revīzijas komisija).

8. pants. Pagasta padome ir valsts varas pārstāvības iestāde, kas apvieno un koordinē visu pašvaldības sistēmu pagastā. Savā darbībā pagasta padome ievēro Latvijas PSR Konstitūciju un Latvijas PSR likumus, organizē šī likuma un augstāku padomju un pārvaldes orgānu, republikānisko un vietējo referendumu lēmumu izpildi.

9. pants. Pagasta padome sastāv no tautas deputātiem, kurus pagasta iedzīvotāji ievēlē kārtībā, kāda noteikta Latvijas PSR likumā par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām.

10. pants. Pagasta padome tieši, kā arī ar tās izpildkomitejas un citu pašvaldības iestāžu starpniecību vada pagasta saimniecisko, sociālo un kultūras dzīvi, patstāvīgi risina visus savas teritorijas attīstības jautājumus, izņemot tos, kuri nodoti augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu pārziņā.
Realizējot pašvaldību, pagasta padome sadarbojas ar sabiedriskajam organizācijām, darba kolektīviem un ražotāju apvienībām.

11. pants. Saimnieciskā, sociālā un kultūras darbība, kas skar visu pagasta iedzīvotāju intereses, pagasta teritorijā tiek realizēta ar pagasta padomes piekrišanu.
Ja pagasta padome atsakās piekrist rajona vai republikāniskās nozīmes projektu realizācijai, jautājumu izlemj Latvijas PSR Augstākā Padome.
Pagasta padomes saimnieciskas attiecības ar tas teritorija esošajiem uzņēmumiem, organizācijām un saimniecībām tiek veidotas uz līgumu pamata.
Visi pagastā izvietotie uzņēmumi, organizācijas un saimniecības saskaņo ar pagasta padomi plānu projektus par sociālo attīstību, iedzīvotāju apkalpošanu, tautas patēriņa preču ražošanu, celtniecību, strādājošo skaitu, darbaspēka resursu, vietējo izejvielu un resursu izmantošanu, dabas aizsardzību.
Pagasta padomei ir tiesības apturēt uzņēmumu un organizāciju darbību, ja tā notiek pēc nesaskaņotiem plāniem. Šādu lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

12. pants. Pagasta padomes darbība notiek sesijās, pastāvīgo un pagaidu komisiju, darba grupu un citu padomes orgānu sēdēs, kā arī tautas deputātiem realizējot savas pilnvaras likumā noteiktajā kārtībā.

13. pants. Pagasta padomes darbu organizē padomes priekšsēdētājs.

14. pants. Pagasta padomes sesijas tiek sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā divas reizes gadā.
Sesijas sasaukšanas laiku un vietu nosaka padomes priekšsēdētājs.
Pagasta padomes un tās orgānu darbības kārtību nosaka reglaments, kuru izstrādā un pieņem padome, pamatojoties uz Latvijas PSR Konstitūciju un šo likumu.

15. pants. Neatliekamu jautājumu risināšanai var sasaukt ārpuskārtas sesijas. Ārpuskārtas sesijas sasauc padomes priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas no ievēlēto deputātu kopskaita vai pēc izpildkomitejas pieprasījuma ne vēlāk kā desmit dienu laikā.

16. pants. Jaunā sasaukuma pagasta padomi uz pirmo sesiju sasauc pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad vēlēšanu apgabalos sarīkota atkārtota balsošana pēc sākotnējo vēlēšanu rezultātiem. Ja norādītajā laikā nav ievēlētas trīs ceturtdaļas no tautas deputātu kopskaita, padome tiek sasaukta tikai pēc šī tautas deputātu skaita ievēlēšanas.
Pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz pagasta padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada sesiju un paraksta padomes lēmumus.

17. pants. Pagasta padomes sesija ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no ievēlētajiem deputātiem.
Ja uz padomes sesiju nav ieradies noteiktais deputātu skaits, tad sesiju sasauc atkārtoti, negrozot darba kārtību, un sesija ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no ievēlētajiem deputātiem.

18. pants. Pagasta padomes sesijā apspriežamos jautājumus paziņo vismaz divas nedēļas iepriekš, un ar tiem saistītos materiālus deputātiem izsniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms sesijas.

19. pants. Pagasta padomes sesijā apspriež jautājumus:
- pēc padomes priekšsēdētāja priekšlikuma;
- pēc izpildkomitejas priekšlikuma;
- pēc deputātu komisiju vai deputātu priekšlikuma;
- pēc pilsoņu sapulču vai sabiedriskās pašvaldības iestāžu priekšlikuma;
- pēc augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu priekšlikuma;
- pēc pilsoņu vai juridisku personu lūgumiem jautājumos, kas ir pagasta padomes kompetencē.
Pagasta padomes sesijā apspriežamie jautājumi iesniedzami padomes priekšsēdētājam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sesijas.

20. pants. Pagasta padomes sesijas ir atklātas, tajās var piedalīties darba kolektīvu, sabiedrisko organizāciju, masu informācijas līdzekļu pārstāvji, kā arī pilsoņi.
Augstākā posma padomju tautas deputāti piedalās sesijās ar padomdevēja balsstiesībām.

21. pants. Pagasta padome var pieaicināt sesijā amatpersonas, kuras nav deputāti, paskaidrojumu sniegšanai padomes kompetencē esošajos jautājumos.

22. pants. Padome sesijā visus jautājumus izlemj ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

23. pants. Balsošana sesijā parasti notiek atklāti, taču var balsot arī aizklāti vai personāli. Aizklāta balsošana notiek šajā likumā paredzētajos gadījumos. Bez tam aizklātā, kā arī personālā balsošanā var notikt par jebkuru jautājumu, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa no ievēlēto deputātu kopskaita. Domstarpību gadījumā priekšroka dodama personālajai balsošanai.

24. pants. Ja, vēlot amatpersonas, neviens no vairākiem kandidātiem nesaņem visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ja atkārtotās balsošanas rezultātā neviens no viņiem nav saņēmis visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tad tiek rīkota balsošana par kandidātu, kurš saņēmis vairāk balsu nekā otrs kandidāts. Ja viņš nesaņem visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota jaunu kandidatūru izvirzīšana un balsošana šajā pantā noteiktajā kārtībā.
Ja izvirzīti tikai divi kandidāti un ja neviens no viņiem nav saņēmis visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota atkārtota balsošana par to kandidātu, kurš saņēmis vairāk balsu nekā otrs kandidāts. Ja arī šis kandidāts nesaņem visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota jaunu kandidatūru izvirzīšana un balsošana šajā pantā noteiktajā kārtībā.

25. pants. Pagasta padomes sesijas gaitā raksta protokolu, kuru paraksta padomes priekšsēdētājs un padomes sekretārs. Padomes lēmumus paraksta padomes priekšsēdētājs.
Uz pagasta padomes sesijas laiku, kā arī citos likumā paredzētajos gadījumos deputāta pilnvaru realizēšanai deputātu atbrīvo no dienesta pienākumu pildīšanas, saglabājot vidējo darba algu, ko izmaksā no pagasta budžeta līdzekļiem.

26. pants. Pagasta padome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir pagasta pašvaldības pārziņā, turklāt tikai sesijā var izlemt šādus jautājumus:
1) atzīt deputātu pilnvaras, kā arī deputātu pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa;
2) ievēlēt pagasta padomes priekšsēdētāju un sekretāru un atbrīvot viņus no amata;
3) izveidot un ievēlēt revīzijas komisiju, kā arī pastāvīgās un pagaidu komisijas, grozīt to sastāvu un apstiprināt komisiju priekšsēdētājus;
4) ievēlēt pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāju un atbrīvot viņu no amata, pēc viņa iesnieguma apstiprināt izpildkomitejas sastāvu un grozīt to;
5) izskatīt deputātu pieprasījumus, pieņemt lēmumus sakara ar tiem;
6) noklausīties pārskatus, ko sniedz padomes priekšsēdētājs, padomes izveidotās komisijas un izpildkomiteja;
7) apstiprināt padomes reglamentu;
8) pieņemt lēmumus par pagasta referenduma sarīkošanu;
9) realizēt Latvijas PSR Konstitūcijā noteiktās likumdošanas iniciatīvas tiesības; padomes vārdā iesniegt priekšlikumus augstākiem valsts varas orgāniem;
10) lemt par pagasta administratīvi teritoriālo iekārtojumu likuma noteiktajā kārtībā;
11) apstiprināt pagasta ekonomiskās, sociālās, kultūras un ekoloģiskās attīstības programmas, likmes maksājumiem budžetā no pagasta padomes uzņēmumiem un organizācijām, apstiprināt pagasta budžetu un pārskatus par tā izpildi;
12) noteikt pagasta nodokļu un nodevu apmērus;
13) lemt par pagasta apdzīvoto vietu ģenerālo plānu izstrādāšanu un apstiprināšanu un grozījumiem tajos likumā paredzētajā kārtībā;
14) apstiprināt pagasta saimniecības pārvaldes shēmu; izveidot, reorganizēt un likvidēt pagasta padomes iestādes, uzņēmumus un organizācijas, apstiprināt amatā to vadītājus, apstiprināt pagasta milicijas inspektoru un viņa palīgu;
15) noteikt likumā paredzētajā kārtībā maksu par zemi, dabas resursiem, pagasta mantas lietošanu, maksas tarifus par sadzīves, komunālajiem, transporta un citiem pakalpojumiem, ko sniedz pagasta padomes uzņēmumi un organizācijas, par komunālo un rūpniecisko atkritumu izgāztuvēm, ja tos nav noteikušas augstākas valsts varas un pārvaldes iestādes;
16) izdot saistošus noteikumus šī likuma 27. pantā paredzētajos jautājumos;
17) lemt par pagasta padomes īpašumā esošo uzņēmumu un organizāciju nodošanu nomā vai arī no pagasta pakļautības citā pakļautībā;
18) lemt par republikāniskas un rajona nozīmes projektu realizāciju pagasta teritorijā;
19) lemt par pagasta zemju izmantošanu;
20) lemt par pagasta pašvaldības iestāžu uzturēšanas maksimālo izdevumu, kā arī šo iestāžu darbinieku darba samaksas fonda lielumu;
21) lemt par dažādu sabiedrisko fondu dibināšanas un izmantošanas kārtību, par dāvinājumu un ziedojumu pieņemšanu un pārzināšanu;
22) lemt par aizdevumiem un aizņēmumiem, kā arī par citām ilglaicīgām saistībām pagasta vārdā;
23) lemt par kapsētu ierīkošanu, uzturēšanu un slēgšanu;
24) lemt par pagasta iedzīvotāju nodrošināšanu ar dzīvokļiem;
25) atcelt padomes priekšsēdētāja rīkojumus, izpildkomitejas lēmumus un tās priekšsēdētāja rīkojumus, kā arī atcelt sabiedriskās pašvaldības iestāžu lēmumus, ja tie neatbilst likumam vai pagasta padomes lēmumiem;
26) atcelt pagastā esošo uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vadītāju pavēles un rīkojumus, kā arī kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju kopsapulču, konferenču, pilnvaroto pārstāvju sapulču lēmumus, ja tie ir pretrunā ar likumdošanu vai padomes lēmumiem, kas pieņemti tās kompetences ietvaros.
Šajā pantā norādītos jautājumus pagasta padome izlemj ar ievēlēto deputātu balsu vairākumu.
Ja nepieciešams, pagasta padome ir tiesīga nodot 14., 17. un 21. punktā paredzēto kompetenci izpildkomitejai.
Padomes lēmumiem par izdevumiem un saistībām jābūt garantētiem ar materiālajiem un finansu resursiem.

27. pants. Pagasta padome ir tiesīga apstiprināt noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība un kuri nedrīkst būt pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu, šādos jautājumos:
- par apdzīvoto vietu apbūvi;
- par pagasta zemju, mežu, ūdeņu un īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu uzturēšanu;
- par nezāļu apkarošanu, ķimikāliju un minerālmēslu lietošanu un glabāšanu pagasta teritorijā;
- par tirdzniecību sabiedriskās vietās;
- par sabiedrisko kārtību;
- par namu, namu teritoriju, sabiedrisko ēku un būvju uzturēšanu;
- par apdzīvoto vietu sanitārās tīrības uzturēšanu;
- par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informācijas materiālu lietošanu pagasta teritorijā;
- par mājdzīvnieku turēšanu apdzīvoto vietu teritorijā;
- par apdzīvoto vietu teritorijas labiekārtošanu, zaļo apstādījumu uzturēšanu, ūdeņu vispārējo lietošanu un ainavu aizsardzību;
- par cīņu ar stihiskām nelaimēm, epidēmijām un epizootijām;
- par citiem likumā noteiktajiem jautājumiem.
Šajā pantā norādītie noteikumi izsludināmi vispārējai zināšanai, un tie stājas spēkā ne agrāk kā divas nedēļas pēc to publicēšanas, izņemot noteikumus cīņai ar stihiskām nelaimēm, epidēmijām un epizootijām, kas stājas spēkā nekavējoties.
Saistošo noteikumu ievērošanu nodrošina izpildkomiteja un tās izveidotās pārvaldes iestādes.

28. pants. Prettiesisku pagasta padomes lēmumu vai darbību rezultātā nodarītais kaitējums jāatlīdzina tiesas ceļā.
Pagasta padomes lēmumus, kas ir pretrunā ar likumu, var apturēt rajona izpildkomiteja un atcelt augstāka padome vai tiesa likumā noteiktajā kārtībā.

29. pants. Pagasta padomes priekšsēdētāju ievēlē no deputātu vidus pagasta padome, aizklāti balsojot, uz padomes pilnvaru laiku.
Pēc padomes lēmuma pagasta padomes priekšsēdētājs var tikt atbrīvots no darba līdzšinējā darbavietā.
Padome var viņu atbrīvot no ieņemamā amata, aizklāti balsojot, ja viņš neievēro Latvijas PSR Konstitūciju, Latvijas PSR likumus vai pienācīgi nepilda savus pienākumus un ja to ierosina ne mazāk kā viena trešdaļa ievēlēto deputātu.
Pagasta padomes priekšsēdētāju var ievēlēt arī par izpildkomitejas priekšsēdētāju.
Pagasta padomes priekšsēdētājs ir pakļauts padomei, kas viņu ievēlējusi.
Pagasta padomes priekšsēdētājs:
1) pārstāv pagasta padomi attiecībās ar valsts un sabiedriskajām organizācijām;
2) vada pagasta padomes darbu, vada padomes sesiju sēdes, pārzina padomes iekšējo darba kārtību, paraksta lēmumus, protokolus un citus aktus, koordinē padomes komisiju darbību;
3) sniedz padomei pārskatus par savu darbību.
Padomes priekšsēdētājs savas kompetences jautājumos izdod rīkojumus.

30. pants. Pagasta padomes sekretārs kārto padomes lietvedību vai arī padome to var uzdot izpildkomitejai.

31. pants. Pagasta padome no deputātu vidus var ievēlēt pastāvīgās komisijas, lai tās izskatītu un sagatavotu jautājumus, kas ir padomes kompetencē, kā arī realizētu padomes lēmumus vai kontrolētu to izpildi. Komisijas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru ievēlē attiecīgās komisijas sēdē. Komisijas priekšsēdētāju apstiprina padome.
Pastāvīgo komisiju sastāvā bez deputātiem par komisijas locekļiem var tikt iekļauti arī speciālisti, kuri nav deputāti.
Pastāvīgās komisijas ir pakļautas padomei, kas tas ievēlē.
Pastāvīgo komisiju sastāvā nevar būt pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs, viņa vietnieks, sekretārs un izpildkomitejas locekļi.
Pastāvīgās komisijas sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no visiem komisijas locekļiem. Pastāvīgā komisija pieņem lēmumus un dod atzinumus, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs. Lēmumi pagasta izpildkomitejai un citām iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām jāizskata un noteiktā termiņā jādod uz tiem atbilde.

32. pants. Pagasta padome, ja nepieciešams, izveido pagaidu komisijas un darba grupas, lai sagatavotu un izskatītu konkrētus jautājumus, lai palīdzētu realizēt padomes un augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu lēmumus.
Pagaidu komisijas un darba grupas vada pagasta padomes deputāts.

33. pants. Personām, kuras tiek iesaistītas pagasta padomes pastāvīgajās un pagaidu komisijas un darba grupās, var maksāt atlīdzību no pagasta budžeta.

34. pants. Pagasta padomes izpildu un rīcības orgāns ir izpildkomiteja, kuru izveido pagasta padome uz savu pilnvaru laiku. Pagasta padome pirmajā sesija pēc vēlēšanām ievēlē izpildkomitejas priekšsēdētāju un pēc viņa priekšlikuma apstiprina izpildkomitejas skaitlisko sastāvu, priekšsēdētaja vietnieku, sekretāru un izpildkomitejas locekļus.
Līdz izpildkomitejas jaunā sastāva apstiprināšanai tās funkcijas pilda iepriekšējā sastāva izpildkomiteja.

35. pants. Pagasta izpildkomiteja savā darbībā ievēro Latvijas PSR Konstitūciju un Latvijas PSR likumus, organizē augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu lēmumu un rīkojumu un pagasta padomes lēmumu izpildi.
Pagasta izpildkomiteja:
1) valsts pārvaldes organizācijas jomā:
- pagasta padomes noteiktā budžeta ietvaros, kas paredzēts pārvaldes aparāta uzturēšanai, izveido pārvaldes iestādes, apstiprina to štatus, saskaņā ar likumdošanu nosaka darba samaksas līmeni to darbiniekiem;
- realizē augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu lēmumu izpildi, informē pagasta iedzīvotājus par šo darbu;
2) plānošanas, budžeta, finansu un padomes mantas pārzināšanas jomā:
- izstrādā un iesniedz padomei apstiprināšanai pagasta ekonomiskās un sociālās attīstības programmas un budžetu, gādā par programmu un budžeta izpildi, sagatavo pārskatus par to izpildi;
- nodrošina nodokļu, nodevu un ārpusbudžeta līdzekļu ievākšanu likumā noteiktajā kārtībā;
- pagasta interesēs slēdz saimnieciskus līgumus ar uzņēmumiem un organizācijām, kā arī ar pilsoņiem; pagasta padomes noteiktajos ietvaros rīkojas ar pagasta mantu un finansu resursiem; realizē likumā noteiktajā apjomā augstāka orgāna tiesības attiecībā uz pagasta padomes uzņēmumiem un organizācijām;
- apstiprina likumā noteiktajā kārtībā pagasta koplietošanas vajadzībām ceļamo, remontējamo un paplašināmo objektu projektus un titulsarakstus;
3) dabas aizsardzības un dabas resursu racionālas izmantošanas jomā:
- kopā ar kompetentiem valsts orgāniem organizē dabas aizsardzības programmas izstrādi, organizē ekoloģisko ekspertīzi, dabas aizsardzības objektu celtniecību, rekonstrukciju un ekspluatāciju, rada ārpusbudžeta fondus apkārtējās vides aizsardzībai;
- sagatavo priekšlikumus pagasta padomei maksas diferencēšanai par dabas resursiem;
- aptur produkcijas izlaidi vai objektu celtniecību, ja tiek pieļauti rupji dabas aizsardzības likumdošanas pārkāpumi, un iesniedz attiecīgus priekšlikumus padomei, rajona izpildkomitejai un kompetentām valsts iestādēm;
- reģistrē zemes lietotājus, apdzīvoto vietu nosaukumus, realizē kontroli pār pagasta zemju, ūdeņu, zemes dzīļu un citu dabas resursu izmantošanu; izšķir zemes strīdus likumdošanā noteiktajos gadījumos un kārtībā; kontrolē, kā dabas resursu lietotāji veic dabas aizsardzības pa­sākumus pagasta teritorijā;
- piešķir un atņem zemes gabalus saskaņā ar likumdošanu;
4) pilsoņu sociālo un ekonomisko tiesību nodrošināšanas jomā:
- izstrādā pagasta dzīvokļu programmas projektus, vada pakļauto dzīvokļu saimniecību, realizē kontroli pār visa pagasta dzīvokļu fonda uzturēšanu;
- kārto to pilsoņu uzskaiti, kuriem nepieciešams uzlabot dzīvokļa apstākļus, kontrolē, kā tiek ievēroti likumi un sociālā taisnīguma princips dzīvokļu sadalē;
- sadala pagasta padomei piederošo dzīvokļu fondu, rūpējas par pagasta pašvaldības darbinieku nodrošināšanu ar dzīvokļiem;
- veicina individuālo un kooperatīvo dzīvokļu celtniecību;
- rūpējas par apgādi ar kurināmo;
- organizē pilsoņu mantas obligāto apdrošināšanu;
- kārto iedzīvotāju uzskaiti, gādā par darbaspēka racionālu izmantošanu, organizē pilsoņu iekārtošanu darbā;
- nosaka ar iedzīvotāju apkalpošanu saistīto uzņēmumu un organizāciju darba dienas un laiku;
- pārzina pagasta tautas izglītības iestādes, kā arī pirmsskolas un ārpusskolas audzināšanas darbu, gādā par tautas izglītības iestāžu materiālās bāzes nostiprināšanu;
- izlemj jautājumus par atvieglojumu piešķiršanu pagasta iedzīvotāju bērnu uzturēšanai;
- pārzina pagasta veselības aizsardzības iestādes, gādā par to materiālās un tehniskās bāzes nostiprināšanu un medicīniskās palīdzības organizēšanu iedzīvotājiem;
- rūpējas, lai tiktu veikti pasākumi infekcijas slimību izplatīšanās novēršanai un šo slimību likvidēšanai; noteiktajā kārtībā nosaka pagasta teritorijā īpašus pilsoņu darba, mācību, pārvietošanās un pārvadājumu noteikumus un režīmus, lai novērstu šo slimību izplatīšanos un likvidētu tās;
- gādā par pagasta iedzīvotāju sociālo nodrošināšanu;
- izpilda aizbildnības un aizgādnības iestāžu funkcijas likumā noteiktajā kārtībā;
- pārzina kultūrizglītības darbu, gādā par kultūrizglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanu;
- rūpējas par tautas daiļrades un mākslinieciskās pašdarbības attīstību;
- nodrošina sava novada nacionālo un kultūras tradīciju saglabāšanu un attīstīšanu;
- pārzina vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu pagasta teritorijā;
- pārzina fiziskās kultūras un sporta darbu, gādā par attiecīgo iestāžu materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanu;
- kopīgi ar citām pašvaldības iestādēm rūpējas par masu atpūtas zonu attīstīšanu pagasta teritorijā, to apgādi un labiekārtošanu, kontrolē, kā šīs zonas izmanto;
5) komunālās saimniecības, pakalpojumu, tirdzniecības un labiekārtošanas jomā:
- organizē pagasta pārziņā esošās komunālās saimniecības objektu ekspluatāciju un apdzīvoto vietu labiekārtošanu;
- nodrošina kapsētu, brāļu kapu un atsevišķu kapu uzturēšanu pienācīgā kārtībā;
- kontrolē sakaru uzņēmumu un organizāciju darbību pagasta iedzīvotāju apkalpošana, palīdz attīstīt telefona un pasta sakarus;
- kontrolē tirdzniecību, kā arī sabiedrisko ēdināšanu un iedzīvotāju apgādi ar pārtiku pagasta teritorijā, organizē pagasta tirgus, gādā par individuālās tirdzniecības attīstību, veicina lauksaimniecības produktu iepirkšanu no zemnieku saimniecībām un to realizēšanu iedzīvotājiem, tautas patēriņa preču ražošanu pagasta iedzīvotāju vajadzībām;
- reģistrē kooperatīvu statūtus, izsniedz individuālā darba atļaujas, kontrolē kooperatīvu un individuālo ražotāju darbību;
6) pilsoņu tiesību un brīvību, kā arī likumības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā:
- nodrošina Latvijas PSR Konstitūcijā garantēto pilsoņu tiesību, brīvību un likumīgo interešu ievērošanu, aizsargā pilsoņus no prettiesiska apdraudējuma;
- izskata pilsoņu priekšlikumus, iesniegumus un sūdzības, kontrolē, ka pilsoņu priekšlikumus, iesniegumus un sūdzības izskata visos pagasta teritorija esošajos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, un noklausās to vadītāju pārskatus šajos jautājumos;
- izziņo pagasta padomes un augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu lēmumus;
- gādā par Latvijas PSR likumu un augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu aktu ievērošanu, valsts un sabiedriskās kārtības sargāšanu;
- likumā noteiktajā kārtībā izpilda notariālās darbības un civilstāvokļa aktu reģistrāciju;
- izveido likumā noteiktajā kārtībā izpildkomitejas komisijas;
- piemēro likumā noteiktajā kārtībā administratīvos sodus, vada pagasta milicijas inspektora un viņa palīga darbu, kontrolē pasu sistēmas noteikumu ievērošanu;
- savas kompetences ietvaros nodrošina, lai tiktu pildītas Likuma par karaklausību prasības;
- aptur un iesniedz padomei priekšlikumus par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāju pavēļu un rīkojumu atcelšanu, darba kolektīvu padomju lēmumu, kolhozu un citu kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju lēmumu apturēšanu, ja tie ir pretrunā ar likumu vai padomes lēmumiem;
- stihisku nelaimju un katastrofu, epidēmiju, epizootiju, ugunsgrēku gadījumos veic īpašus pasākumus, saistītus ar cilvēku dzīvības glābšanu, materiālo vērtību saglabāšanu, likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšanu;
- kontrolē, kā tiek ievēroti likumi par reliģiskajiem kultiem.
Pagasta izpildkomiteja par savu darbību ir atbildīga padomei un sniedz tai pārskatus.
Pagasta izpildkomitejai ir tiesības saņemt no uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm visu informāciju, kas nepieciešama tās kompetencē nodoto jautājumu risināšanai.
Prettiesisku pagasta izpildkomitejas lēmumu vai darbību rezultātā nodarītais kaitējums jāatlīdzina tiesas ceļā.

36. pants. Pagasta izpildkomitejas sēdes noturamas pēc vajadzības, tās sasauc un vada izpildkomitejas priekšsēdētājs.
Sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no izpildkomitejas locekļiem.
Ja izpildkomiteja sastāv tikai no trīs locekļiem, sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās visi izpildkomitejas locekļi.
Visus jautājumus izpildkomiteja izšķir ar tās locekļu balsu vairākumu. Balsot var atklāti, bet, ja pieprasa kaut viens izpildkomitejas loceklis, jābalso aizklāti.

37. pants. Visas izpildkomitejas sēdes tiek protokolētas. Protokolus un izpildkomitejas lēmumus paraksta izpildkomitejas priekšsēdētājs un sekretārs.

38. pants. Pagasta izpildkomitejai ir tiesības rakstiski iesniegt motivētus iebildumus pret pagasta padomes lēmumiem, kuru izpilde uzdota izpildkomitejai. Šie iebildumi iesniedzami mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
Padomei iebildumi jāizskata kārtējā sesijā; lēmums paliek bez izmaiņām, ja par to nobalsojušas ne mazāk kā divas trešdaļas no ievēlētajiem deputātiem.
Sūdzības par izpildkomitejas lēmumu ieinteresētās personas var iesniegt pagasta padomei, rajona izpildkomitejai vai arī likumā noteiktajā kartība citam orgānam.

39. pants. Pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs vada izpildkomitejas darbu, pārstāv izpildkomitejas intereses tiesā, arbitrāžā, citās iestādēs un organizācijās, izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus, atver un slēdz kontus banku iestādēs, rīkojas ar izpildkomitejas līdzekļiem, pieņem darbā un atlaiž no darba izpildkomitejas aparāta darbiniekus un veic citas darbības, kādas ar likumu piešķirtas iestādes vadītājam.
Pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājam ir tiesības dot obligātus norādījumus amatpersonām un pilsoņiem par jebkuras nelikumīgas darbības pārtraukšanu un likumā paredzētajos gadījumos uzlikt administratīvus sodus.

40. pants. Izpildkomitejas un tās amatpersonu saimnieciskās darbības kontrolei, kā arī pagasta budžeta, gada pārskatu, pagasta pašvaldības ieņēmumu un izdevumu tāmju kontrolei pagasta padome uz savu pilnvaru laiku var ievēlēt revīzijas komisiju, kuru vada padomes deputāts. Komisijas locekļu skaitu nosaka padome, bet ne mazāku par trim, ieskaitot priekšsēdētāju. Revīzijas komisijas priekšsēdētāju ievēlē pagasta padome.
Revīzijas komisija savā darbībā ievēro Latvijas PSR Ministru Padomes izstrādāto paraugnolikumu.

41. pants. Revīzijas komisija var izdarīt pagasta pašvaldības iestāžu un amatpersonu darbības revīziju katrā laikā pēc sava ieskata, bet ne retāk kā reizi gadā. Tāpat revīzijas jāizdara pēc pagasta padomes, padomes priekšsēdētāja, kā arī pēc vismaz vienas piektdaļas ievēlēto deputātu kopskaita pieprasījuma.

42. pants. Revīzijas komisija par revīzijas rezultātiem ziņo pagasta padomei un iesniedz attiecīgus priekšlikumus.

 

III. Pagasta pašvaldības ekonomiskais pamats

 

43. pants. Pagasta pašvaldības ekonomiskā bāze ir valsts manta, kas nodota pagasta padomes valdījumā, lietošanā un rīcībā, kā arī finansu resursi, kas veidojas no pagasta padomes budžeta un ārpusbudžeta līdzekļiem un uz brīvprātības principiem iesaistītajiem uzņēmumu, organizāciju, saimniecību un sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestāžu un pilsoņu līdzekļiem, kā arī no banku kredītiem.
Pagasta pašvaldības pārziņā tā administratīvajās robežās ir pagasta zeme, zemes dzīles, ūdeņi, meži, medību un zvejas objekti un citi dabas resursi.
Pagasta zemju, zemes dzīļu, ūdeņu, mežu, medību un zvejas objektu un citu dabas resursu izmantošanas kārtību nosaka šis likums un citi Latvijas PSR likumi.

44. pants. Pagasta padomei pieder pagasta padomes iestāžu, uzņēmumu un organizāciju pamatfondi un cita manta, kas nepieciešama pagasta sociālās un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai.

45. pants. Pagasta padomes īpašums rodas:
- likumā noteiktajā kārtībā nododot pagasta padomei valsts īpašuma objektus;
- paplašinātas atražošanas rezultātā izveidojot jaunus īpašuma objektus;
- uz mantisku darījumu pamata, kā arī citos likumā noteiktajos veidos.

46. pants. Pagasta padomei ir priekšrocības tiesības likumā noteiktajā kartībā iegūt savā īpašumā ēkas, būves un citus objektus, kas atrodas pagasta teritorijā un var tikt izmantoti pagasta saimniecības vajadzībām.

47. pants. Pagasta padome, realizējot īpašuma tiesības:
- izveido uzņēmumus un organizācijas, kuriem nodod mantu valdījumā un lietojumā;
- nodod mantu uz nomas līguma pamata vai citādā likumā noteiktajā kārtībā darba kolektīviem, sabiedriskajām organizācijām, kooperatīviem, nomnieku organizācijām, sabiedrībām, kā arī pilsoņiem.

48. pants. Pagasta padome saskaņā ar likumu par Latvijas PSR budžeta tiesībām patstāvīgi izstrādā un apstiprina savu budžetu un iesniedz to rajona izpildkomitejai iekļaušanai rajona kopsavilkuma budžetā. Pagasta padomei tiek garantēta augstāku varas un pārvaldes orgānu neiejaukšanās budžeta procesā.

49. pants. Pagasta budžeta ieņēmumus veido uzņēmumu, organizāciju un iedzīvotāju maksājumi, kas ņemami pagasta teritorijā saskaņā ar Latvijas PSR nodokļu likumu tai daļā, kura atbilstoši apstiprinātajiem stabilajiem normatīviem atskaitāma pagasta budžetā, kā arī citi ieņēmumi un iemaksas, ko ņem pēc pagasta padomes lēmuma, augstāka budžeta dotācijas, subsīdijas ar mērķa raksturu, bet, ja nepieciešams, - bankas kredīti un augstāka budžeta aizdevumi uz atgriežamības un atmaksājamības pamata.
Budžetā nesaņemtie ieņēmumi no augstāka budžeta netiek kompensēti.
Maksājumus budžetā uzņēmumi un organizācijas izdara to atrašanās vietā, kā arī filiāļu, struktūrvienību un apakšvienību atrašanās vietā. Atskaitījumi no to uzņēmumu peļņas, kam pagasta teritorijā ir filiāles, izdarāmi proporcionāli filiālē strādājošo skaitam.
Maksājumus pagasta budžetā uzņēmumi, organizācijas un saimniecības pēc saskaņošanas ar pagasta padomi var aizstāt ar materiālo vērtību nodošanu, darbu izpildi un pakalpojumu sniegšanu.

50. pants. Pagasta budžetam piesaistīti un pilnā apmērā iemaksājami šādi nodokļu un nenodokļu maksājumi:
1) pagasta saimniecisko uzņēmumu un organizāciju peļņas nodoklis;
2) starpsaimniecību organizāciju maksājumi budžetā, ja pagasta padome piedalījusies šo organizāciju veidošanā;
3) nodoklis no kooperatīvu biedru algas, amatnieku (patentu) nodoklis;
4) nodoklis par dabas resursu izmantošanu;
5) valsts nodeva;
6) zemes nodoklis;
7) sarīkojumu nodoklis;
8) naudas sodi, ko uzliek izpildkomiteja vai tās iestādes, kā arī pilnvarotas pagasta pašvaldības amatpersonas;
9) uzņēmumu, organizāciju un iestāžu kreditoru un deponentu parādu summas, kurām iestājies prasības noilgums;
10) ienākumi no pagasta padomes mantas realizācijas un iznomāšanas;
11) no augstāka budžeta saņemamās dotācijas un aizdevumi;
12) citi ienākumi, kas saskaņā ar Latvijas PSR likumdošanu un pagasta padomes kompetences ietvaros pieņemtajiem lēmumiem iemaksājami pagasta budžetā.
Pagasta padome drīkst ņemt arī šī likuma 63. pantā noteiktos maksājumus, kas neietilpst budžeta ieņēmumos un ir izlietojami speciāliem mērķiem.

51. pants. Pagasta budžetā iemaksājami šādi regulējamie atskaitījumi pēc stabiliem normatīviem, kurus nosaka rajona padome:
1) no apgrozījuma nodokļa atkarībā no valsts un kooperatīvās tirdzniecības mazumtirdzniecības preču apgrozījuma apjoma (līdz 1991. gada 1. janvārim);
2) no ienākuma nodokļa no iedzīvotājiem;
3) no to uzņēmumu un organizāciju peļņas nodokļa, kuri nav pagasta pakļautībā;
4) no darba samaksas nodokļa;
5) no transporta nodokļa.
Atskaitījumu apmēri nosakāmi pa ieņēmumu veidiem un budžetiem atkarībā no pagasta izdevumiem, pamatojoties uz sociālajiem un finansu normatīviem.

52. pants. Pagasta padome lemj jautājumus par likumā paredzēto vietējo nodokļu un iemaksu ieviešanu, atcelšanu un to apmēriem.
Ja, piemērojot likumā atvēlētās vietējo nodokļu un nodevu maksimālās likmes, nav iespējams sabalansēt budžetu un realizēt pagasta padomes izstrādātās programmas, tad pagasta padomei ir tiesības paaugstināt vietējo nodokļu un iemaksu likmes līdz divdesmit procentiem.

53. pants. No pagasta budžeta finansējami pagasta pašvaldības izdevumi, kas saistīti ar padomes funkciju izpildi. Izdevumu pamatvirzieni noteikti likumā par Latvijas PSR budžeta tiesībām un šajā likumā.
Bez summām, kuras paredzētas pagasta pašvaldības tiešām vajadzībām, budžetā izveido izpildkomitejas rezerves fondu līdz divu procentu apmēram no izdevumu apjoma.
Virs budžetā paredzētajiem izdevumiem uz pagasta budžeta līdzekļu atlikuma rēķina pagaidu kases iztrūkumu segšanai veidojami kases apgrozības līdzekļi. To apmēru apstiprina pagasta padome. Kases apgrozības līdzekļus gada laikā var izmantot pagaidu kases iztrūkumu segšanai un tie jāatjauno tajā pašā gadā tādos apmēros, kādi noteikti, apstiprinot budžetu.
Budžetā obligāti iekļaujamas aizdevumu, parādu un procentu nomaksai vajadzīgās summas.

54. pants. Pagasta padome patstāvīgi nosaka budžeta līdzekļu izlietošanas virzienus, apmērus un izdevumu izdarīšanas kārtību.
Savu līdzekļu ietvaros pagasta padome uz līguma pamata var finansēt un stimulēt pasākumus, lai uzņēmumi pildītu vietējos pasūtījumus, saistītus ar pārtikas un citu preču izlaides palielināšanu, iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu sfēras attīstību, kā arī sociālās un ražošanas infrastruktūras objektu celtniecību un rekonstrukciju.

55. pants. Pagasta budžeta ietvaros pagasta padomei ir tiesības:
1) palielināt izdevumus virs valsts noteiktajām normām no budžeta finansējamo iestāžu uzturēšanai un pasākumiem, ka arī noteikt piemaksas pie amata algām šo iestāžu darbiniekiem, to skaitā arī pašvaldības iestāžu darbiniekiem;
2) ieviest uz budžeta, kā arī noteiktā kārtībā uz uzņēmumu un organizāciju brīvprātīgi iemaksāto līdzekļu rēķina papildus atvieglojumus un pabalstus palīdzības sniegšanai ģimenēm, kurām ir bērni, kā arī veciem cilvēkiem un invalīdiem to sociālās nodrošināšanas nolūkā, pilsoņiem, kuri cietuši stihiskas nelaimēs, kā arī citiem, mazapgādātiem pilsoņiem;
3) sniegt finansiālu palīdzību sabiedriskās pašvaldības orgāniem uz līdzekļu atmaksāšanas noteikumiem, kā arī bez atlīdzības;
4) veidot fondus pašvaldības darbinieku un deputātu darba stimulēšanai;
5) uz laiku brīvos līdzekļus ieguldīt saimnieciska rakstura pasākumos, ka arī izsniegt aizdevumus.

56. pants. Pagasta padome:
1) pēc saviem ieskatiem izlieto budžetā papildus saņemtos ieņēmumus, kā arī budžeta rezervi, kas veidojas no brīvajiem budžeta līdzekļu atlikumiem uz gada sākumu un no ieņēmumu pārsnieguma pār izdevumiem;
2) saņem no augstāka posma budžeta summas, kas izveidojušās, realizējot augstāka posma valsts varas un pārvaldes orgānu pieņemtos lēmumus, kuru dēļ samazinājušies pagasta budžeta ieņēmumi vai palielinājušies izdevumi;
3) ir tiesīga saņemt līdzekļus no augstāka posma budžeta dotācijas vai subsīdijas veidā, ko nosaka absolūtā summā un kam ir mērķa raksturs. Dotācijas un subsīdijas netiek pārskatītas un tiek izsniegtas neatkarīgi no pagasta budžeta izpildes rezultātiem.

57. pants. Izstrādātais pagasta budžets rajona padomes noteiktajā termiņā iesniedzams rajona izpildkomitejai, lai izskatītu likumīguma ievērošanu tajā.

58. pants. Budžetā iekļaujamie ienākumi un izdevumi sadalāmi pa iedaļām, nodaļām, paragrāfiem un pantiem.

59. pants. Pagasta izpildkomiteja var izlietot budžeta līdzekļus tikai budžetā ieplānotajām vajadzībām, kādas paredzētas budžeta attiecīgajās iedaļās, nodaļās, paragrāfos un pantos.

60. pants. Kārtību, kādā pārkārtojama un izlietojama viena budžeta iedalījuma summa citām vajadzībām, nosaka pagasta padome.

61. pants. Pagasta izpildkomiteja nodrošina visu budžeta ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un Latvijas PSR Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā sastāda pārskatu par budžeta izpildi.

62. pants. Budžeta kases izpildi veic bankas iestādes. Pagasta padomes līdzekļi glabājas valsts vai pašvaldības banku iestādēs.

63. pants. Pagasta padome var veidot ārpusbudžeta līdzekļus pagasta nozīmes pasākumu finansēšanai no:
1) uzņēmumu, organizāciju, kolhozu, kooperatīvu un iedzīvotāju brīvprātīgām iemaksām;
2) vietēja rakstura aizņēmuma obligāciju realizācijas ieņēmumiem;
3) vietēja (mērķa) rakstura naudas un mantas loterijām;
4) ieņēmumiem, kurus saņem pagasta padome, veicot pasākumu kompleksu ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai;
5) zaudējumu atlīdzināšanas summām par apkārtējās vides piesārņošanu;
6) Latvijas PSR Ministru Padomes noteiktās maksas par uzņēmumā, organizācijā strādājošo skaita limita pārsniegšanu un maksas par darbiniekiem, kurus iesaista darbā no citiem reģioniem;
7) pilsoņu mantas obligātās apdrošināšanas maksājumiem.
Pagasta padome var noteikt arī citus avotus ārpusbudžeta līdzekļu veidošanai.

64. pants. Pagasta padomei atļauts ņemt šādas Latvijas PSR likumdošana paredzētas nodevas noteiktam mērķim paredzētu pasākumu finansēšanai:
1) pagasta pašvaldības nodevu. Līdzekļi izlietojami pasākumiem, kurus nosaka pagasta padome;
2) nodevu no suņu īpašniekiem (ciematos);
3) atpūtnieku nodevu. Nodeva ņemama no personām, kas iebrauc un uzturas apdzīvotās vietās, vasarnīcu un mazdārziņu rajonos un īpaši atraktīvās teritorijās. Līdzekļi izlietojami sociālās infrastruktūras veidošanai un pagasta teritorijas labiekārtošanai;
4) tūristu nodevu par pagasta teritorijas izmantošanu tūrisma pasākumiem. Līdzekļi izlietojami ar tūrismu saistīto objektu un teritorijas labiekārtošanai;
5) tirgus nodevu. Līdzekļi izlietojami tirgus organizēšanai, iekārtošanai un uzturēšanai;
6) nodevu no transporta līdzekļu īpašniekiem.

65. pants. Ārpusbudžeta līdzekļi glabājami atsevišķos speciālos kontos, kurus atver bankas iestādēs. Šie līdzekļi nav atņemami un ir izlietojami pagasta padomes pasākumu realizēšanai saskaņā ar apstiprinātajiem plāniem.

66. pants. Pagasta padome ar saviem līdzekļiem ir tiesīga piedalīties banku un kredītiestāžu darbībā, kā arī izveidot apdrošināšanas un krājaizdevumu sabiedrības.

 

IV. Sabiedriskā pašvaldība pagastā

 

67. pants. Pagasta iedzīvotāji realizē sabiedrisko pašvaldību ar savu sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestāžu (apdzīvoto vietu padomju, komiteju u. tml.) starpniecību.

68. pants. Sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestādes ievēlē attiecīgās teritorijas, apdzīvotās vietas iedzīvotāju kopsapulcēs vai pagasta iedzīvotāju kopsapulcēs (konferencēs).
Kopsapulcēs ar balsstiesībām var piedalīties visi attiecīgajā teritorijā dzīvojošie pilsoņi, kas sasnieguši 16 gadu vecumu.

69. pants. Sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestāžu tiesības un pienākumus nosaka statūti vai nolikumi, ko izstrādā un apstiprina šīs iestādes un kas reģistrējami pagasta izpildkomitejā.
Pagasta padome uz līguma pamata var nodot sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestāžu rīcībā pagasta finansu līdzekļus un mantu pašvaldības uzdevumu veikšanai.

70. pants. Pagasta padomei, tās izpildkomitejai un citām iestādēm jāizskata sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestāžu priekšlikumi, ja nepieciešams, jāveic pasākumi to realizēšanai un likumā noteiktajā laikā jādod atbilde.

71. pants. Pagasta iedzīvotāji sabiedrisko pašvaldību realizē arī, sasaucot iedzīvotāju kopsapulces, kurās izlemj pagasta dzīves svarīgākos jautājumus.
Iedzīvotāju kopsapulcēs pieņemtie lēmumi, kuri nav pretrunā ar likumu, ir obligāti pagasta padomei, ja par tiem nobalsojušas divas trešdaļas no kopsapulces dalībniekiem.

72. pants. Svarīgu pagasta pašvaldības jautājumu izlemšanai var organizēt vietējos referendumus. Lēmumi, kas pieņemti vietējā referendumā un kuri nav pretrunā ar likumu, ir obligāti pagasta padomei, citām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem un pilsoņiem. Šos lēmumus var atcelt tikai kartība, kāda noteikta Latvijas PSR likumā par referendumu.
Referenduma norises kārtību nosaka likums.
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1990. gada 15. februārī